Conjugation of stabilio
/[staˈbɪ.li.oː]/to make firm, confirm, stay, support, hold still, stabilize Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | stabiliō |
| tū | stabilīs |
| is / ea / id | stabilit |
| nōs | stabilīmus |
| vōs | stabilītis |
| eī / eae / ea | stabiliunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | stabiliēbam |
| tū | stabiliēbās |
| is / ea / id | stabiliēbat |
| nōs | stabiliēbāmus |
| vōs | stabiliēbātis |
| eī / eae / ea | stabiliēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | stabiliam |
| tū | stabiliēs |
| is / ea / id | stabiliet |
| nōs | stabiliēmus |
| vōs | stabiliētis |
| eī / eae / ea | stabilient |
Indicātīvus perfectum
| ego | stabilīvī |
| tū | stabilīvistī |
| is / ea / id | stabilīvit |
| nōs | stabilīvimus |
| vōs | stabilīvistis |
| eī / eae / ea | stabilīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | stabilīveram |
| tū | stabilīverās |
| is / ea / id | stabilīverat |
| nōs | stabilīverāmus |
| vōs | stabilīverātis |
| eī / eae / ea | stabilīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | stabilīverō |
| tū | stabilīveris |
| is / ea / id | stabilīverit |
| nōs | stabilīverimus |
| vōs | stabilīveritis |
| eī / eae / ea | stabilīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | stabiliam |
| tū | stabiliās |
| is / ea / id | stabiliat |
| nōs | stabiliāmus |
| vōs | stabiliātis |
| eī / eae / ea | stabiliant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | stabilīrem |
| tū | stabilīrēs |
| is / ea / id | stabilīret |
| nōs | stabilīrēmus |
| vōs | stabilīrētis |
| eī / eae / ea | stabilīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | stabilīverim |
| tū | stabilīverīs |
| is / ea / id | stabilīverit |
| nōs | stabilīverīmus |
| vōs | stabilīverītis |
| eī / eae / ea | stabilīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | stabilīvissem |
| tū | stabilīvissēs |
| is / ea / id | stabilīvisset |
| nōs | stabilīvissēmus |
| vōs | stabilīvissētis |
| eī / eae / ea | stabilīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | stabilī |
| vōs | stabilīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | stabilītō |
| is / ea / id | stabilītō |
| vōs | stabilītōte |
| eī / eae / ea | stabiliuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | stabilīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | stabilīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | stabilītūrum esse |
Participium praesēns
| — | stabiliēns |
Participium futūrum
| — | stabilītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | stabiliendī |
Gerundium (datīvus)
| — | stabiliendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | stabiliendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | stabiliendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | stabilītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | stabilītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | stabilior |
| tū | stabilīris |
| is / ea / id | stabilītur |
| nōs | stabilīmur |
| vōs | stabilīminī |
| eī / eae / ea | stabiliuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | stabiliēbar |
| tū | stabiliēbāris |
| is / ea / id | stabiliēbātur |
| nōs | stabiliēbāmur |
| vōs | stabiliēbāminī |
| eī / eae / ea | stabiliēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | stabiliar |
| tū | stabiliēris |
| is / ea / id | stabiliētur |
| nōs | stabiliēmur |
| vōs | stabiliēminī |
| eī / eae / ea | stabilientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | stabiliar |
| tū | stabiliāris |
| is / ea / id | stabiliātur |
| nōs | stabiliāmur |
| vōs | stabiliāminī |
| eī / eae / ea | stabiliantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | stabilīrer |
| tū | stabilīrēris |
| is / ea / id | stabilīrētur |
| nōs | stabilīrēmur |
| vōs | stabilīrēminī |
| eī / eae / ea | stabilīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | stabilīre |
| vōs | stabilīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | stabilītor |
| is / ea / id | stabilītor |
| eī / eae / ea | stabiliuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | stabilīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | stabilītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | stabilītum īrī |
Participium perfectum
| — | stabilītus |
Participium futūrum
| — | stabiliendus |