Conjugation of persector
[pɛrˈsɛk.tɔr]to follow or pursue (in order to investigate) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | persector |
| tū | persectāris |
| is / ea / id | persectātur |
| nōs | persectāmur |
| vōs | persectāminī |
| eī / eae / ea | persectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | persectābar |
| tū | persectābāris |
| is / ea / id | persectābātur |
| nōs | persectābāmur |
| vōs | persectābāminī |
| eī / eae / ea | persectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | persectābor |
| tū | persectāberis |
| is / ea / id | persectābitur |
| nōs | persectābimur |
| vōs | persectābiminī |
| eī / eae / ea | persectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | persecter |
| tū | persectēris |
| is / ea / id | persectētur |
| nōs | persectēmur |
| vōs | persectēminī |
| eī / eae / ea | persectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | persectārer |
| tū | persectārēris |
| is / ea / id | persectārētur |
| nōs | persectārēmur |
| vōs | persectārēminī |
| eī / eae / ea | persectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | persectāre |
| vōs | persectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | persectātor |
| is / ea / id | persectātor |
| eī / eae / ea | persectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | persectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | persectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | persectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | persectāns |
Participium futūrum
| — | persectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | persectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | persectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | persectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | persectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | persectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | persectātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | persectandus |