Conjugation of opinor
[ɔˈpiː.nɔr]to suppose, imagine, deem, think, judge, opine Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | opīnor |
| tū | opīnāris |
| is / ea / id | opīnātur |
| nōs | opīnāmur |
| vōs | opīnāminī |
| eī / eae / ea | opīnantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | opīnābar |
| tū | opīnābāris |
| is / ea / id | opīnābātur |
| nōs | opīnābāmur |
| vōs | opīnābāminī |
| eī / eae / ea | opīnābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | opīnābor |
| tū | opīnāberis |
| is / ea / id | opīnābitur |
| nōs | opīnābimur |
| vōs | opīnābiminī |
| eī / eae / ea | opīnābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | opīner |
| tū | opīnēris |
| is / ea / id | opīnētur |
| nōs | opīnēmur |
| vōs | opīnēminī |
| eī / eae / ea | opīnentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | opīnārer |
| tū | opīnārēris |
| is / ea / id | opīnārētur |
| nōs | opīnārēmur |
| vōs | opīnārēminī |
| eī / eae / ea | opīnārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | opīnāre |
| vōs | opīnāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | opīnātor |
| is / ea / id | opīnātor |
| eī / eae / ea | opīnantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | opīnārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | opīnātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | opīnātūrum esse |
Participium praesēns
| — | opīnāns |
Participium futūrum
| — | opīnātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | opīnandī |
Gerundium (datīvus)
| — | opīnandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | opīnandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | opīnandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | opīnātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | opīnātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | opīnandus |