Conjugation of offico
(Verbum) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | officō |
| tū | officās |
| is / ea / id | officat |
| nōs | officāmus |
| vōs | officātis |
| eī / eae / ea | officant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | officābam |
| tū | officābās |
| is / ea / id | officābat |
| nōs | officābāmus |
| vōs | officābātis |
| eī / eae / ea | officābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | officābō |
| tū | officābis |
| is / ea / id | officābit |
| nōs | officābimus |
| vōs | officābitis |
| eī / eae / ea | officābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | officāvī |
| tū | officāvistī |
| is / ea / id | officāvit |
| nōs | officāvimus |
| vōs | officāvistis |
| eī / eae / ea | officāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | officāveram |
| tū | officāverās |
| is / ea / id | officāverat |
| nōs | officāverāmus |
| vōs | officāverātis |
| eī / eae / ea | officāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | officāverō |
| tū | officāveris |
| is / ea / id | officāverit |
| nōs | officāverimus |
| vōs | officāveritis |
| eī / eae / ea | officāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | officem |
| tū | officēs |
| is / ea / id | officet |
| nōs | officēmus |
| vōs | officētis |
| eī / eae / ea | officent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | officārem |
| tū | officārēs |
| is / ea / id | officāret |
| nōs | officārēmus |
| vōs | officārētis |
| eī / eae / ea | officārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | officāverim |
| tū | officāverīs |
| is / ea / id | officāverit |
| nōs | officāverīmus |
| vōs | officāverītis |
| eī / eae / ea | officāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | officāvissem |
| tū | officāvissēs |
| is / ea / id | officāvisset |
| nōs | officāvissēmus |
| vōs | officāvissētis |
| eī / eae / ea | officāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | officā |
| vōs | officāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | officātō |
| is / ea / id | officātō |
| vōs | officātōte |
| eī / eae / ea | officantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | officāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | officāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | officātūrum esse |
Participium praesēns
| — | officāns |
Participium futūrum
| — | officātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | officandī |
Gerundium (datīvus)
| — | officandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | officandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | officandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | officātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | officātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | officor |
| tū | officāris |
| is / ea / id | officātur |
| nōs | officāmur |
| vōs | officāminī |
| eī / eae / ea | officantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | officābar |
| tū | officābāris |
| is / ea / id | officābātur |
| nōs | officābāmur |
| vōs | officābāminī |
| eī / eae / ea | officābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | officābor |
| tū | officāberis |
| is / ea / id | officābitur |
| nōs | officābimur |
| vōs | officābiminī |
| eī / eae / ea | officābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | officer |
| tū | officēris |
| is / ea / id | officētur |
| nōs | officēmur |
| vōs | officēminī |
| eī / eae / ea | officentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | officārer |
| tū | officārēris |
| is / ea / id | officārētur |
| nōs | officārēmur |
| vōs | officārēminī |
| eī / eae / ea | officārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | officāre |
| vōs | officāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | officātor |
| is / ea / id | officātor |
| eī / eae / ea | officantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | officārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | officātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | officātum īrī |
Participium perfectum
| — | officātus |
Participium futūrum
| — | officandus |