HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← offigo — definición

Conjugation of offigo

Regular CEFR B1
/[ɔfˈfiː.ɡoː]/

to drive in, fasten Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego offīgō
offīgis
is / ea / id offīgit
nōs offīgimus
vōs offīgitis
eī / eae / ea offīgunt
Indicātīvus imperfectum
ego offīgēbam
offīgēbās
is / ea / id offīgēbat
nōs offīgēbāmus
vōs offīgēbātis
eī / eae / ea offīgēbant
Indicātīvus futūrum
ego offīgam
offīgēs
is / ea / id offīget
nōs offīgēmus
vōs offīgētis
eī / eae / ea offīgent
Indicātīvus perfectum
ego offīxī
offīxistī
is / ea / id offīxit
nōs offīximus
vōs offīxistis
eī / eae / ea offīxērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego offīxeram
offīxerās
is / ea / id offīxerat
nōs offīxerāmus
vōs offīxerātis
eī / eae / ea offīxerant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego offīxerō
offīxeris
is / ea / id offīxerit
nōs offīxerimus
vōs offīxeritis
eī / eae / ea offīxerint
Coniūnctīvus praesēns
ego offīgam
offīgās
is / ea / id offīgat
nōs offīgāmus
vōs offīgātis
eī / eae / ea offīgant
Coniūnctīvus imperfectum
ego offīgerem
offīgerēs
is / ea / id offīgeret
nōs offīgerēmus
vōs offīgerētis
eī / eae / ea offīgerent
Coniūnctīvus perfectum
ego offīxerim
offīxerīs
is / ea / id offīxerit
nōs offīxerīmus
vōs offīxerītis
eī / eae / ea offīxerint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego offīxissem
offīxissēs
is / ea / id offīxisset
nōs offīxissēmus
vōs offīxissētis
eī / eae / ea offīxissent
Imperātīvus praesēns
offīge
vōs offīgite
Imperātīvus futūrum
offīgitō
is / ea / id offīgitō
vōs offīgitōte
eī / eae / ea offīguntō
Īnfīnītīvus praesēns
offīgere
Īnfīnītīvus perfectum
offīxisse
Īnfīnītīvus futūrum
offīxūrum esse
Participium praesēns
offīgēns
Participium futūrum
offīxūrus
Gerundium (genitīvus)
offīgendī
Gerundium (datīvus)
offīgendō
Gerundium (accūsātīvus)
offīgendum
Gerundium (ablātīvus)
offīgendō
Supīnum (accūsātīvus)
offīxum
Supīnum (ablātīvus)
offīxū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego offīgor
offīgeris
is / ea / id offīgitur
nōs offīgimur
vōs offīgiminī
eī / eae / ea offīguntur
Indicātīvus imperfectum
ego offīgēbar
offīgēbāris
is / ea / id offīgēbātur
nōs offīgēbāmur
vōs offīgēbāminī
eī / eae / ea offīgēbantur
Indicātīvus futūrum
ego offīgar
offīgēris
is / ea / id offīgētur
nōs offīgēmur
vōs offīgēminī
eī / eae / ea offīgentur
Coniūnctīvus praesēns
ego offīgar
offīgāris
is / ea / id offīgātur
nōs offīgāmur
vōs offīgāminī
eī / eae / ea offīgantur
Coniūnctīvus imperfectum
ego offīgerer
offīgerēris
is / ea / id offīgerētur
nōs offīgerēmur
vōs offīgerēminī
eī / eae / ea offīgerentur
Imperātīvus praesēns
offīgere
vōs offīgiminī
Imperātīvus futūrum
offīgitor
is / ea / id offīgitor
eī / eae / ea offīguntor
Īnfīnītīvus praesēns
offīgī
Īnfīnītīvus perfectum
offīxum esse
Īnfīnītīvus futūrum
offīxum īrī
Participium perfectum
offīxus
Participium futūrum
offīgendus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary