Conjugation of obluctor
[ɔbˈɫuːk.tɔr]to struggle against, contend with, oppose Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | oblū̆ctor |
| tū | oblū̆ctāris |
| is / ea / id | oblū̆ctātur |
| nōs | oblū̆ctāmur |
| vōs | oblū̆ctāminī |
| eī / eae / ea | oblū̆ctantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | oblū̆ctābar |
| tū | oblū̆ctābāris |
| is / ea / id | oblū̆ctābātur |
| nōs | oblū̆ctābāmur |
| vōs | oblū̆ctābāminī |
| eī / eae / ea | oblū̆ctābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | oblū̆ctābor |
| tū | oblū̆ctāberis |
| is / ea / id | oblū̆ctābitur |
| nōs | oblū̆ctābimur |
| vōs | oblū̆ctābiminī |
| eī / eae / ea | oblū̆ctābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | oblū̆cter |
| tū | oblū̆ctēris |
| is / ea / id | oblū̆ctētur |
| nōs | oblū̆ctēmur |
| vōs | oblū̆ctēminī |
| eī / eae / ea | oblū̆ctentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | oblū̆ctārer |
| tū | oblū̆ctārēris |
| is / ea / id | oblū̆ctārētur |
| nōs | oblū̆ctārēmur |
| vōs | oblū̆ctārēminī |
| eī / eae / ea | oblū̆ctārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | oblū̆ctāre |
| vōs | oblū̆ctāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | oblū̆ctātor |
| is / ea / id | oblū̆ctātor |
| eī / eae / ea | oblū̆ctantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | oblū̆ctārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | oblū̆ctātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | oblū̆ctātūrum esse |
Participium praesēns
| — | oblū̆ctāns |
Participium futūrum
| — | oblū̆ctātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | oblū̆ctandī |
Gerundium (datīvus)
| — | oblū̆ctandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | oblū̆ctandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | oblū̆ctandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | oblū̆ctātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | oblū̆ctātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | oblū̆ctandus |