Conjugation of inaurior
[ɪˈnau̯.ri.ɔr]to give hearing to, to cause to hear Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | inaurior |
| tū | inaurīris |
| is / ea / id | inaurītur |
| nōs | inaurīmur |
| vōs | inaurīminī |
| eī / eae / ea | inauriuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | inauriēbar |
| tū | inauriēbāris |
| is / ea / id | inauriēbātur |
| nōs | inauriēbāmur |
| vōs | inauriēbāminī |
| eī / eae / ea | inauriēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | inauriar |
| tū | inauriēris |
| is / ea / id | inauriētur |
| nōs | inauriēmur |
| vōs | inauriēminī |
| eī / eae / ea | inaurientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | inauriar |
| tū | inauriāris |
| is / ea / id | inauriātur |
| nōs | inauriāmur |
| vōs | inauriāminī |
| eī / eae / ea | inauriantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | inaurīrer |
| tū | inaurīrēris |
| is / ea / id | inaurīrētur |
| nōs | inaurīrēmur |
| vōs | inaurīrēminī |
| eī / eae / ea | inaurīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | inaurīre |
| vōs | inaurīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | inaurītor |
| is / ea / id | inaurītor |
| eī / eae / ea | inauriuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | inaurīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | inaurītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | inaurītūrum esse |
Participium praesēns
| — | inauriēns |
Participium futūrum
| — | inaurītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | inauriendī |
Gerundium (datīvus)
| — | inauriendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | inauriendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | inauriendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | inaurītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | inaurītū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | inauriendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.