HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← improbo — definición

Conjugation of improbo

Regular CEFR B1
/[ˈɪm.prɔ.boː]/

to blame, condemn, reject Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego improbō
improbās
is / ea / id improbat
nōs improbāmus
vōs improbātis
eī / eae / ea improbant
Indicātīvus imperfectum
ego improbābam
improbābās
is / ea / id improbābat
nōs improbābāmus
vōs improbābātis
eī / eae / ea improbābant
Indicātīvus futūrum
ego improbābō
improbābis
is / ea / id improbābit
nōs improbābimus
vōs improbābitis
eī / eae / ea improbābunt
Indicātīvus perfectum
ego improbāvī
improbāvistī
is / ea / id improbāvit
nōs improbāvimus
vōs improbāvistis
eī / eae / ea improbāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego improbāveram
improbāverās
is / ea / id improbāverat
nōs improbāverāmus
vōs improbāverātis
eī / eae / ea improbāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego improbāverō
improbāveris
is / ea / id improbāverit
nōs improbāverimus
vōs improbāveritis
eī / eae / ea improbāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego improbem
improbēs
is / ea / id improbet
nōs improbēmus
vōs improbētis
eī / eae / ea improbent
Coniūnctīvus imperfectum
ego improbārem
improbārēs
is / ea / id improbāret
nōs improbārēmus
vōs improbārētis
eī / eae / ea improbārent
Coniūnctīvus perfectum
ego improbāverim
improbāverīs
is / ea / id improbāverit
nōs improbāverīmus
vōs improbāverītis
eī / eae / ea improbāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego improbāvissem
improbāvissēs
is / ea / id improbāvisset
nōs improbāvissēmus
vōs improbāvissētis
eī / eae / ea improbāvissent
Imperātīvus praesēns
improbā
vōs improbāte
Imperātīvus futūrum
improbātō
is / ea / id improbātō
vōs improbātōte
eī / eae / ea improbantō
Īnfīnītīvus praesēns
improbāre
Īnfīnītīvus perfectum
improbāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
improbātūrum esse
Participium praesēns
improbāns
Participium futūrum
improbātūrus
Gerundium (genitīvus)
improbandī
Gerundium (datīvus)
improbandō
Gerundium (accūsātīvus)
improbandum
Gerundium (ablātīvus)
improbandō
Supīnum (accūsātīvus)
improbātum
Supīnum (ablātīvus)
improbātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego improbor
improbāris
is / ea / id improbātur
nōs improbāmur
vōs improbāminī
eī / eae / ea improbantur
Indicātīvus imperfectum
ego improbābar
improbābāris
is / ea / id improbābātur
nōs improbābāmur
vōs improbābāminī
eī / eae / ea improbābantur
Indicātīvus futūrum
ego improbābor
improbāberis
is / ea / id improbābitur
nōs improbābimur
vōs improbābiminī
eī / eae / ea improbābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego improber
improbēris
is / ea / id improbētur
nōs improbēmur
vōs improbēminī
eī / eae / ea improbentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego improbārer
improbārēris
is / ea / id improbārētur
nōs improbārēmur
vōs improbārēminī
eī / eae / ea improbārentur
Imperātīvus praesēns
improbāre
vōs improbāminī
Imperātīvus futūrum
improbātor
is / ea / id improbātor
eī / eae / ea improbantor
Īnfīnītīvus praesēns
improbārī
Īnfīnītīvus perfectum
improbātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
improbātum īrī
Participium perfectum
improbātus
Participium futūrum
improbandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary