Conjugation of conor
[ˈkoː.nɔr]Equivalent to 'attempt': The action of trying at something. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | cōnor |
| tū | cōnāris |
| is / ea / id | cōnātur |
| nōs | cōnāmur |
| vōs | cōnāminī |
| eī / eae / ea | cōnantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | cōnābar |
| tū | cōnābāris |
| is / ea / id | cōnābātur |
| nōs | cōnābāmur |
| vōs | cōnābāminī |
| eī / eae / ea | cōnābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | cōnābor |
| tū | cōnāberis |
| is / ea / id | cōnābitur |
| nōs | cōnābimur |
| vōs | cōnābiminī |
| eī / eae / ea | cōnābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | cōner |
| tū | cōnēris |
| is / ea / id | cōnētur |
| nōs | cōnēmur |
| vōs | cōnēminī |
| eī / eae / ea | cōnentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | cōnārer |
| tū | cōnārēris |
| is / ea / id | cōnārētur |
| nōs | cōnārēmur |
| vōs | cōnārēminī |
| eī / eae / ea | cōnārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | cōnāre |
| vōs | cōnāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | cōnātor |
| is / ea / id | cōnātor |
| eī / eae / ea | cōnantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | cōnārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | cōnātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | cōnātūrum esse |
Participium praesēns
| — | cōnāns |
Participium futūrum
| — | cōnātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | cōnandī |
Gerundium (datīvus)
| — | cōnandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | cōnandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | cōnandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | cōnātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | cōnātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | cōnandus |