Conjugation of picka
/²pɪka/to peck, to pick (of a bird, or with a pointed instrument) Ver definición completa →
Aktiv
Infinitiv
| — | picka |
Presens
| jag | pickar |
| du | pickar |
| han / hon / den / det | pickar |
| vi | pickar |
| ni | pickar |
| de | pickar |
Preteritum
| jag | pickade |
| du | pickade |
| han / hon / den / det | pickade |
| vi | pickade |
| ni | pickade |
| de | pickade |
Supinum
| jag | pickat |
| du | pickat |
| han / hon / den / det | pickat |
| vi | pickat |
| ni | pickat |
| de | pickat |
Imperativ
| — | picka |
Passiv
Infinitiv
| — | pickas |
Presens
| jag | pickas |
| du | pickas |
| han / hon / den / det | pickas |
| vi | pickas |
| ni | pickas |
| de | pickas |
Preteritum
| jag | pickades |
| du | pickades |
| han / hon / den / det | pickades |
| vi | pickades |
| ni | pickades |
| de | pickades |
Supinum
| jag | pickats |
| du | pickats |
| han / hon / den / det | pickats |
| vi | pickats |
| ni | pickats |
| de | pickats |