Conjugation of gibba
to gib (blast (an enemy or opponent) into gibs) Ver definición completa →
Aktiv
Infinitiv
| — | gibba |
Presens
| jag | gibbar |
| du | gibbar |
| han / hon / den / det | gibbar |
| vi | gibbar |
| ni | gibbar |
| de | gibbar |
Preteritum
| jag | gibbade |
| du | gibbade |
| han / hon / den / det | gibbade |
| vi | gibbade |
| ni | gibbade |
| de | gibbade |
Supinum
| jag | gibbat |
| du | gibbat |
| han / hon / den / det | gibbat |
| vi | gibbat |
| ni | gibbat |
| de | gibbat |
Imperativ
| — | gibba |
Passiv
Infinitiv
| — | gibbas |
Presens
| jag | gibbas |
| du | gibbas |
| han / hon / den / det | gibbas |
| vi | gibbas |
| ni | gibbas |
| de | gibbas |
Preteritum
| jag | gibbades |
| du | gibbades |
| han / hon / den / det | gibbades |
| vi | gibbades |
| ni | gibbades |
| de | gibbades |
Supinum
| jag | gibbats |
| du | gibbats |
| han / hon / den / det | gibbats |
| vi | gibbats |
| ni | gibbats |
| de | gibbats |