Conjugation of fylka
to gather, to assemble (of people) Ver definición completa →
Aktiv
Infinitiv
| — | fylka |
Presens
| jag | fylkar |
| du | fylkar |
| han / hon / den / det | fylkar |
| vi | fylkar |
| ni | fylkar |
| de | fylkar |
Preteritum
| jag | fylkade |
| du | fylkade |
| han / hon / den / det | fylkade |
| vi | fylkade |
| ni | fylkade |
| de | fylkade |
Supinum
| jag | fylkat |
| du | fylkat |
| han / hon / den / det | fylkat |
| vi | fylkat |
| ni | fylkat |
| de | fylkat |
Imperativ
| — | fylka |
Passiv
Infinitiv
| — | fylkas |
Presens
| jag | fylkas |
| du | fylkas |
| han / hon / den / det | fylkas |
| vi | fylkas |
| ni | fylkas |
| de | fylkas |
Preteritum
| jag | fylkades |
| du | fylkades |
| han / hon / den / det | fylkades |
| vi | fylkades |
| ni | fylkades |
| de | fylkades |
Supinum
| jag | fylkats |
| du | fylkats |
| han / hon / den / det | fylkats |
| vi | fylkats |
| ni | fylkats |
| de | fylkats |