Conjugation of färga
to colour, to dye, to taint, to paint Ver definición completa →
Aktiv
Infinitiv
| — | färga |
Presens
| jag | färgar |
| du | färgar |
| han / hon / den / det | färgar |
| vi | färgar |
| ni | färgar |
| de | färgar |
Preteritum
| jag | färgade |
| du | färgade |
| han / hon / den / det | färgade |
| vi | färgade |
| ni | färgade |
| de | färgade |
Supinum
| jag | färgat |
| du | färgat |
| han / hon / den / det | färgat |
| vi | färgat |
| ni | färgat |
| de | färgat |
Imperativ
| — | färga |
Passiv
Infinitiv
| — | färgas |
Presens
| jag | färgas |
| du | färgas |
| han / hon / den / det | färgas |
| vi | färgas |
| ni | färgas |
| de | färgas |
Preteritum
| jag | färgades |
| du | färgades |
| han / hon / den / det | färgades |
| vi | färgades |
| ni | färgades |
| de | färgades |
Supinum
| jag | färgats |
| du | färgats |
| han / hon / den / det | färgats |
| vi | färgats |
| ni | färgats |
| de | färgats |