Conjugation of blidka
to placate (make less angry or stern) Ver definición completa →
Aktiv
Infinitiv
| — | blidka |
Presens
| jag | blidkar |
| du | blidkar |
| han / hon / den / det | blidkar |
| vi | blidkar |
| ni | blidkar |
| de | blidkar |
Preteritum
| jag | blidkade |
| du | blidkade |
| han / hon / den / det | blidkade |
| vi | blidkade |
| ni | blidkade |
| de | blidkade |
Supinum
| jag | blidkat |
| du | blidkat |
| han / hon / den / det | blidkat |
| vi | blidkat |
| ni | blidkat |
| de | blidkat |
Imperativ
| — | blidka |
Passiv
Infinitiv
| — | blidkas |
Presens
| jag | blidkas |
| du | blidkas |
| han / hon / den / det | blidkas |
| vi | blidkas |
| ni | blidkas |
| de | blidkas |
Preteritum
| jag | blidkades |
| du | blidkades |
| han / hon / den / det | blidkades |
| vi | blidkades |
| ni | blidkades |
| de | blidkades |
Supinum
| jag | blidkats |
| du | blidkats |
| han / hon / den / det | blidkats |
| vi | blidkats |
| ni | blidkats |
| de | blidkats |