Conjugation of absolver
/ɐb.soɫ.ˈveɾ/Dar por livre ao réu demandado civil ou criminosamente. Ver definición completa →
Indicativo
Presente
| yo | absolvo |
| tú | absolves |
| él / ella / usted | absolve |
| nosotros | absolvemos |
| ellos / ellas | absolvem |
| ustedes | absolvem |
Futuro
| yo | absolverei |
| tú | absolverás |
| él / ella / usted | absolverá |
| nosotros | absolveremos |
| ellos / ellas | absolverão |
| ustedes | absolverão |
Condicional
| yo | absolveria |
| tú | absolverias |
| él / ella / usted | absolveria |
| nosotros | absolveríamos |
| ellos / ellas | absolveriam |
| ustedes | absolveriam |
Subjuntivo
Presente
| yo | absolva |
| tú | absolvas |
| él / ella / usted | absolva |
| nosotros | absolvamos |
| ellos / ellas | absolvam |
| ustedes | absolvam |
Imperativo
Afirmativo
| tú | absolve |
| él / ella / usted | absolva |
| nosotros | absolvamos |
| ustedes | absolvam |
| ellos / ellas | absolvam |
Negativo
| tú | não absolvas |
| él / ella / usted | não absolva |
| nosotros | não absolvamos |
| ustedes | não absolvam |
| ellos / ellas | não absolvam |