Conjugation of vervago
[ˈwɛr.wa.ɡoː]to plough land for the first time after it has lain fallow Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vervagō |
| tū | vervagis |
| is / ea / id | vervagit |
| nōs | vervagimus |
| vōs | vervagitis |
| eī / eae / ea | vervagunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vervagēbam |
| tū | vervagēbās |
| is / ea / id | vervagēbat |
| nōs | vervagēbāmus |
| vōs | vervagēbātis |
| eī / eae / ea | vervagēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | vervagam |
| tū | vervagēs |
| is / ea / id | vervaget |
| nōs | vervagēmus |
| vōs | vervagētis |
| eī / eae / ea | vervagent |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vervagam |
| tū | vervagās |
| is / ea / id | vervagat |
| nōs | vervagāmus |
| vōs | vervagātis |
| eī / eae / ea | vervagant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vervagerem |
| tū | vervagerēs |
| is / ea / id | vervageret |
| nōs | vervagerēmus |
| vōs | vervagerētis |
| eī / eae / ea | vervagerent |
Imperātīvus praesēns
| tū | vervage |
| vōs | vervagite |
Imperātīvus futūrum
| tū | vervagitō |
| is / ea / id | vervagitō |
| vōs | vervagitōte |
| eī / eae / ea | vervaguntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vervagere |
Participium praesēns
| — | vervagēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | vervagendī |
Gerundium (datīvus)
| — | vervagendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | vervagendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | vervagendō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vervagor |
| tū | vervageris |
| is / ea / id | vervagitur |
| nōs | vervagimur |
| vōs | vervagiminī |
| eī / eae / ea | vervaguntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vervagēbar |
| tū | vervagēbāris |
| is / ea / id | vervagēbātur |
| nōs | vervagēbāmur |
| vōs | vervagēbāminī |
| eī / eae / ea | vervagēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | vervagar |
| tū | vervagēris |
| is / ea / id | vervagētur |
| nōs | vervagēmur |
| vōs | vervagēminī |
| eī / eae / ea | vervagentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vervagar |
| tū | vervagāris |
| is / ea / id | vervagātur |
| nōs | vervagāmur |
| vōs | vervagāminī |
| eī / eae / ea | vervagantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vervagerer |
| tū | vervagerēris |
| is / ea / id | vervagerētur |
| nōs | vervagerēmur |
| vōs | vervagerēminī |
| eī / eae / ea | vervagerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | vervagere |
| vōs | vervagiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | vervagitor |
| is / ea / id | vervagitor |
| eī / eae / ea | vervaguntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vervagī |
Participium futūrum
| — | vervagendus |