Conjugation of verifico
[weːˈrɪ.fɪ.koː]to verify, confirm the truth, confirm whether it is true Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vērificō |
| tū | vērificās |
| is / ea / id | vērificat |
| nōs | vērificāmus |
| vōs | vērificātis |
| eī / eae / ea | vērificant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vērificābam |
| tū | vērificābās |
| is / ea / id | vērificābat |
| nōs | vērificābāmus |
| vōs | vērificābātis |
| eī / eae / ea | vērificābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | vērificābō |
| tū | vērificābis |
| is / ea / id | vērificābit |
| nōs | vērificābimus |
| vōs | vērificābitis |
| eī / eae / ea | vērificābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | vērificāvī |
| tū | vērificāvistī |
| is / ea / id | vērificāvit |
| nōs | vērificāvimus |
| vōs | vērificāvistis |
| eī / eae / ea | vērificāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | vērificāveram |
| tū | vērificāverās |
| is / ea / id | vērificāverat |
| nōs | vērificāverāmus |
| vōs | vērificāverātis |
| eī / eae / ea | vērificāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | vērificāverō |
| tū | vērificāveris |
| is / ea / id | vērificāverit |
| nōs | vērificāverimus |
| vōs | vērificāveritis |
| eī / eae / ea | vērificāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vērificem |
| tū | vērificēs |
| is / ea / id | vērificet |
| nōs | vērificēmus |
| vōs | vērificētis |
| eī / eae / ea | vērificent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vērificārem |
| tū | vērificārēs |
| is / ea / id | vērificāret |
| nōs | vērificārēmus |
| vōs | vērificārētis |
| eī / eae / ea | vērificārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | vērificāverim |
| tū | vērificāverīs |
| is / ea / id | vērificāverit |
| nōs | vērificāverīmus |
| vōs | vērificāverītis |
| eī / eae / ea | vērificāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | vērificāvissem |
| tū | vērificāvissēs |
| is / ea / id | vērificāvisset |
| nōs | vērificāvissēmus |
| vōs | vērificāvissētis |
| eī / eae / ea | vērificāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | vērificā |
| vōs | vērificāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | vērificātō |
| is / ea / id | vērificātō |
| vōs | vērificātōte |
| eī / eae / ea | vērificantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vērificāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | vērificāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | vērificātūrum esse |
Participium praesēns
| — | vērificāns |
Participium futūrum
| — | vērificātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | vērificandī |
Gerundium (datīvus)
| — | vērificandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | vērificandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | vērificandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | vērificātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | vērificātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vērificor |
| tū | vērificāris |
| is / ea / id | vērificātur |
| nōs | vērificāmur |
| vōs | vērificāminī |
| eī / eae / ea | vērificantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vērificābar |
| tū | vērificābāris |
| is / ea / id | vērificābātur |
| nōs | vērificābāmur |
| vōs | vērificābāminī |
| eī / eae / ea | vērificābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | vērificābor |
| tū | vērificāberis |
| is / ea / id | vērificābitur |
| nōs | vērificābimur |
| vōs | vērificābiminī |
| eī / eae / ea | vērificābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vērificer |
| tū | vērificēris |
| is / ea / id | vērificētur |
| nōs | vērificēmur |
| vōs | vērificēminī |
| eī / eae / ea | vērificentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vērificārer |
| tū | vērificārēris |
| is / ea / id | vērificārētur |
| nōs | vērificārēmur |
| vōs | vērificārēminī |
| eī / eae / ea | vērificārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | vērificāre |
| vōs | vērificāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | vērificātor |
| is / ea / id | vērificātor |
| eī / eae / ea | vērificantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vērificārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | vērificātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | vērificātum īrī |
Participium perfectum
| — | vērificātus |
Participium futūrum
| — | vērificandus |