Conjugation of vento
[ˈwɛn.toː]to be wont to come, come often, keep coming, resort Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ventō |
| tū | ventās |
| is / ea / id | ventat |
| nōs | ventāmus |
| vōs | ventātis |
| eī / eae / ea | ventant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ventābam |
| tū | ventābās |
| is / ea / id | ventābat |
| nōs | ventābāmus |
| vōs | ventābātis |
| eī / eae / ea | ventābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | ventābō |
| tū | ventābis |
| is / ea / id | ventābit |
| nōs | ventābimus |
| vōs | ventābitis |
| eī / eae / ea | ventābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ventem |
| tū | ventēs |
| is / ea / id | ventet |
| nōs | ventēmus |
| vōs | ventētis |
| eī / eae / ea | ventent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ventārem |
| tū | ventārēs |
| is / ea / id | ventāret |
| nōs | ventārēmus |
| vōs | ventārētis |
| eī / eae / ea | ventārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | ventā |
| vōs | ventāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | ventātō |
| is / ea / id | ventātō |
| vōs | ventātōte |
| eī / eae / ea | ventantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ventāre |
Participium praesēns
| — | ventāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | ventandī |
Gerundium (datīvus)
| — | ventandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ventandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ventandō |