Conjugation of vendito
[ˈweːn.dɪ.toː]second/third-person singular future active imperative of vēndō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vēnditō |
| tū | vēnditās |
| is / ea / id | vēnditat |
| nōs | vēnditāmus |
| vōs | vēnditātis |
| eī / eae / ea | vēnditant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vēnditābam |
| tū | vēnditābās |
| is / ea / id | vēnditābat |
| nōs | vēnditābāmus |
| vōs | vēnditābātis |
| eī / eae / ea | vēnditābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | vēnditābō |
| tū | vēnditābis |
| is / ea / id | vēnditābit |
| nōs | vēnditābimus |
| vōs | vēnditābitis |
| eī / eae / ea | vēnditābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | vēnditāvī |
| tū | vēnditāvistī |
| is / ea / id | vēnditāvit |
| nōs | vēnditāvimus |
| vōs | vēnditāvistis |
| eī / eae / ea | vēnditāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | vēnditāveram |
| tū | vēnditāverās |
| is / ea / id | vēnditāverat |
| nōs | vēnditāverāmus |
| vōs | vēnditāverātis |
| eī / eae / ea | vēnditāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | vēnditāverō |
| tū | vēnditāveris |
| is / ea / id | vēnditāverit |
| nōs | vēnditāverimus |
| vōs | vēnditāveritis |
| eī / eae / ea | vēnditāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vēnditem |
| tū | vēnditēs |
| is / ea / id | vēnditet |
| nōs | vēnditēmus |
| vōs | vēnditētis |
| eī / eae / ea | vēnditent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vēnditārem |
| tū | vēnditārēs |
| is / ea / id | vēnditāret |
| nōs | vēnditārēmus |
| vōs | vēnditārētis |
| eī / eae / ea | vēnditārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | vēnditāverim |
| tū | vēnditāverīs |
| is / ea / id | vēnditāverit |
| nōs | vēnditāverīmus |
| vōs | vēnditāverītis |
| eī / eae / ea | vēnditāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | vēnditāvissem |
| tū | vēnditāvissēs |
| is / ea / id | vēnditāvisset |
| nōs | vēnditāvissēmus |
| vōs | vēnditāvissētis |
| eī / eae / ea | vēnditāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | vēnditā |
| vōs | vēnditāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | vēnditātō |
| is / ea / id | vēnditātō |
| vōs | vēnditātōte |
| eī / eae / ea | vēnditantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vēnditāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | vēnditāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | vēnditātūrum esse |
Participium praesēns
| — | vēnditāns |
Participium futūrum
| — | vēnditātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | vēnditandī |
Gerundium (datīvus)
| — | vēnditandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | vēnditandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | vēnditandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | vēnditātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | vēnditātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | vēnditor |
| tū | vēnditāris |
| is / ea / id | vēnditātur |
| nōs | vēnditāmur |
| vōs | vēnditāminī |
| eī / eae / ea | vēnditantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | vēnditābar |
| tū | vēnditābāris |
| is / ea / id | vēnditābātur |
| nōs | vēnditābāmur |
| vōs | vēnditābāminī |
| eī / eae / ea | vēnditābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | vēnditābor |
| tū | vēnditāberis |
| is / ea / id | vēnditābitur |
| nōs | vēnditābimur |
| vōs | vēnditābiminī |
| eī / eae / ea | vēnditābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | vēnditer |
| tū | vēnditēris |
| is / ea / id | vēnditētur |
| nōs | vēnditēmur |
| vōs | vēnditēminī |
| eī / eae / ea | vēnditentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | vēnditārer |
| tū | vēnditārēris |
| is / ea / id | vēnditārētur |
| nōs | vēnditārēmur |
| vōs | vēnditārēminī |
| eī / eae / ea | vēnditārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | vēnditāre |
| vōs | vēnditāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | vēnditātor |
| is / ea / id | vēnditātor |
| eī / eae / ea | vēnditantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | vēnditārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | vēnditātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | vēnditātum īrī |
Participium perfectum
| — | vēnditātus |
Participium futūrum
| — | vēnditandus |