Conjugation of tempto
[ˈtɛmp.toː]to test the strength; to make an attack upon Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | temptō |
| tū | temptās |
| is / ea / id | temptat |
| nōs | temptāmus |
| vōs | temptātis |
| eī / eae / ea | temptant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | temptābam |
| tū | temptābās |
| is / ea / id | temptābat |
| nōs | temptābāmus |
| vōs | temptābātis |
| eī / eae / ea | temptābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | temptābō |
| tū | temptābis |
| is / ea / id | temptābit |
| nōs | temptābimus |
| vōs | temptābitis |
| eī / eae / ea | temptābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | temptāvī |
| tū | temptāvistī |
| is / ea / id | temptāvit |
| nōs | temptāvimus |
| vōs | temptāvistis |
| eī / eae / ea | temptāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | temptāveram |
| tū | temptāverās |
| is / ea / id | temptāverat |
| nōs | temptāverāmus |
| vōs | temptāverātis |
| eī / eae / ea | temptāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | temptāverō |
| tū | temptāveris |
| is / ea / id | temptāverit |
| nōs | temptāverimus |
| vōs | temptāveritis |
| eī / eae / ea | temptāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | temptem |
| tū | temptēs |
| is / ea / id | temptet |
| nōs | temptēmus |
| vōs | temptētis |
| eī / eae / ea | temptent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | temptārem |
| tū | temptārēs |
| is / ea / id | temptāret |
| nōs | temptārēmus |
| vōs | temptārētis |
| eī / eae / ea | temptārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | temptāverim |
| tū | temptāverīs |
| is / ea / id | temptāverit |
| nōs | temptāverīmus |
| vōs | temptāverītis |
| eī / eae / ea | temptāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | temptāvissem |
| tū | temptāvissēs |
| is / ea / id | temptāvisset |
| nōs | temptāvissēmus |
| vōs | temptāvissētis |
| eī / eae / ea | temptāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | temptā |
| vōs | temptāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | temptātō |
| is / ea / id | temptātō |
| vōs | temptātōte |
| eī / eae / ea | temptantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | temptāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | temptāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | temptātūrum esse |
Participium praesēns
| — | temptāns |
Participium futūrum
| — | temptātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | temptandī |
Gerundium (datīvus)
| — | temptandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | temptandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | temptandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | temptātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | temptātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | temptor |
| tū | temptāris |
| is / ea / id | temptātur |
| nōs | temptāmur |
| vōs | temptāminī |
| eī / eae / ea | temptantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | temptābar |
| tū | temptābāris |
| is / ea / id | temptābātur |
| nōs | temptābāmur |
| vōs | temptābāminī |
| eī / eae / ea | temptābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | temptābor |
| tū | temptāberis |
| is / ea / id | temptābitur |
| nōs | temptābimur |
| vōs | temptābiminī |
| eī / eae / ea | temptābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | tempter |
| tū | temptēris |
| is / ea / id | temptētur |
| nōs | temptēmur |
| vōs | temptēminī |
| eī / eae / ea | temptentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | temptārer |
| tū | temptārēris |
| is / ea / id | temptārētur |
| nōs | temptārēmur |
| vōs | temptārēminī |
| eī / eae / ea | temptārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | temptāre |
| vōs | temptāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | temptātor |
| is / ea / id | temptātor |
| eī / eae / ea | temptantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | temptārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | temptātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | temptātum īrī |
Participium perfectum
| — | temptātus |
Participium futūrum
| — | temptandus |