HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← summuto — definición

Conjugation of summuto

Regular CEFR B1
/[sʊmˈmuː.toː]/

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego summūtō
summūtās
is / ea / id summūtat
nōs summūtāmus
vōs summūtātis
eī / eae / ea summūtant
Indicātīvus imperfectum
ego summūtābam
summūtābās
is / ea / id summūtābat
nōs summūtābāmus
vōs summūtābātis
eī / eae / ea summūtābant
Indicātīvus futūrum
ego summūtābō
summūtābis
is / ea / id summūtābit
nōs summūtābimus
vōs summūtābitis
eī / eae / ea summūtābunt
Indicātīvus perfectum
ego summūtāvī
summūtāvistī
is / ea / id summūtāvit
nōs summūtāvimus
vōs summūtāvistis
eī / eae / ea summūtāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego summūtāveram
summūtāverās
is / ea / id summūtāverat
nōs summūtāverāmus
vōs summūtāverātis
eī / eae / ea summūtāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego summūtāverō
summūtāveris
is / ea / id summūtāverit
nōs summūtāverimus
vōs summūtāveritis
eī / eae / ea summūtāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego summūtem
summūtēs
is / ea / id summūtet
nōs summūtēmus
vōs summūtētis
eī / eae / ea summūtent
Coniūnctīvus imperfectum
ego summūtārem
summūtārēs
is / ea / id summūtāret
nōs summūtārēmus
vōs summūtārētis
eī / eae / ea summūtārent
Coniūnctīvus perfectum
ego summūtāverim
summūtāverīs
is / ea / id summūtāverit
nōs summūtāverīmus
vōs summūtāverītis
eī / eae / ea summūtāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego summūtāvissem
summūtāvissēs
is / ea / id summūtāvisset
nōs summūtāvissēmus
vōs summūtāvissētis
eī / eae / ea summūtāvissent
Imperātīvus praesēns
summūtā
vōs summūtāte
Imperātīvus futūrum
summūtātō
is / ea / id summūtātō
vōs summūtātōte
eī / eae / ea summūtantō
Īnfīnītīvus praesēns
summūtāre
Īnfīnītīvus perfectum
summūtāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
summūtātūrum esse
Participium praesēns
summūtāns
Participium futūrum
summūtātūrus
Gerundium (genitīvus)
summūtandī
Gerundium (datīvus)
summūtandō
Gerundium (accūsātīvus)
summūtandum
Gerundium (ablātīvus)
summūtandō
Supīnum (accūsātīvus)
summūtātum
Supīnum (ablātīvus)
summūtātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego summūtor
summūtāris
is / ea / id summūtātur
nōs summūtāmur
vōs summūtāminī
eī / eae / ea summūtantur
Indicātīvus imperfectum
ego summūtābar
summūtābāris
is / ea / id summūtābātur
nōs summūtābāmur
vōs summūtābāminī
eī / eae / ea summūtābantur
Indicātīvus futūrum
ego summūtābor
summūtāberis
is / ea / id summūtābitur
nōs summūtābimur
vōs summūtābiminī
eī / eae / ea summūtābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego summūter
summūtēris
is / ea / id summūtētur
nōs summūtēmur
vōs summūtēminī
eī / eae / ea summūtentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego summūtārer
summūtārēris
is / ea / id summūtārētur
nōs summūtārēmur
vōs summūtārēminī
eī / eae / ea summūtārentur
Imperātīvus praesēns
summūtāre
vōs summūtāminī
Imperātīvus futūrum
summūtātor
is / ea / id summūtātor
eī / eae / ea summūtantor
Īnfīnītīvus praesēns
summūtārī
Īnfīnītīvus perfectum
summūtātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
summūtātum īrī
Participium perfectum
summūtātus
Participium futūrum
summūtandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary