HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← summuto — definition

Conjugation of summuto

Regular CEFR B1
[sʊmˈmuː.toː]

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego summūtō
tū summūtās
is / ea / id summūtat
nōs summūtāmus
vōs summūtātis
eī / eae / ea summūtant
Indicātīvus imperfectum
ego summūtābam
tū summūtābās
is / ea / id summūtābat
nōs summūtābāmus
vōs summūtābātis
eī / eae / ea summūtābant
Indicātīvus futūrum
ego summūtābō
tū summūtābis
is / ea / id summūtābit
nōs summūtābimus
vōs summūtābitis
eī / eae / ea summūtābunt
Indicātīvus perfectum
ego summūtāvī
tū summūtāvistī
is / ea / id summūtāvit
nōs summūtāvimus
vōs summūtāvistis
eī / eae / ea summūtāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego summūtāveram
tū summūtāverās
is / ea / id summūtāverat
nōs summūtāverāmus
vōs summūtāverātis
eī / eae / ea summūtāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego summūtāverō
tū summūtāveris
is / ea / id summūtāverit
nōs summūtāverimus
vōs summūtāveritis
eī / eae / ea summūtāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego summūtem
tū summūtēs
is / ea / id summūtet
nōs summūtēmus
vōs summūtētis
eī / eae / ea summūtent
Coniūnctīvus imperfectum
ego summūtārem
tū summūtārēs
is / ea / id summūtāret
nōs summūtārēmus
vōs summūtārētis
eī / eae / ea summūtārent
Coniūnctīvus perfectum
ego summūtāverim
tū summūtāverīs
is / ea / id summūtāverit
nōs summūtāverīmus
vōs summūtāverītis
eī / eae / ea summūtāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego summūtāvissem
tū summūtāvissēs
is / ea / id summūtāvisset
nōs summūtāvissēmus
vōs summūtāvissētis
eī / eae / ea summūtāvissent
Imperātīvus praesēns
tū summūtā
vōs summūtāte
Imperātīvus futūrum
tū summūtātō
is / ea / id summūtātō
vōs summūtātōte
eī / eae / ea summūtantō
Īnfīnītīvus praesēns
— summūtāre
Īnfīnītīvus perfectum
— summūtāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— summūtātūrum esse
Participium praesēns
— summūtāns
Participium futūrum
— summūtātūrus
Gerundium (genitīvus)
— summūtandī
Gerundium (datīvus)
— summūtandō
Gerundium (accūsātīvus)
— summūtandum
Gerundium (ablātīvus)
— summūtandō
Supīnum (accūsātīvus)
— summūtātum
Supīnum (ablātīvus)
— summūtātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego summūtor
tū summūtāris
is / ea / id summūtātur
nōs summūtāmur
vōs summūtāminī
eī / eae / ea summūtantur
Indicātīvus imperfectum
ego summūtābar
tū summūtābāris
is / ea / id summūtābātur
nōs summūtābāmur
vōs summūtābāminī
eī / eae / ea summūtābantur
Indicātīvus futūrum
ego summūtābor
tū summūtāberis
is / ea / id summūtābitur
nōs summūtābimur
vōs summūtābiminī
eī / eae / ea summūtābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego summūter
tū summūtēris
is / ea / id summūtētur
nōs summūtēmur
vōs summūtēminī
eī / eae / ea summūtentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego summūtārer
tū summūtārēris
is / ea / id summūtārētur
nōs summūtārēmur
vōs summūtārēminī
eī / eae / ea summūtārentur
Imperātīvus praesēns
tū summūtāre
vōs summūtāminī
Imperātīvus futūrum
tū summūtātor
is / ea / id summūtātor
eī / eae / ea summūtantor
Īnfīnītīvus praesēns
— summūtārī
Īnfīnītīvus perfectum
— summūtātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— summūtātum īrī
Participium perfectum
— summūtātus
Participium futūrum
— summūtandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary