Conjugation of sufficio
/[sʊfˈfɪ.ki.oː]/to supply, provide, afford, give, fill, imbue, furnish, yield, produce Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sufficiō |
| tū | sufficis |
| is / ea / id | sufficit |
| nōs | sufficimus |
| vōs | sufficitis |
| eī / eae / ea | sufficiunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sufficiēbam |
| tū | sufficiēbās |
| is / ea / id | sufficiēbat |
| nōs | sufficiēbāmus |
| vōs | sufficiēbātis |
| eī / eae / ea | sufficiēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | sufficiam |
| tū | sufficiēs |
| is / ea / id | sufficiet |
| nōs | sufficiēmus |
| vōs | sufficiētis |
| eī / eae / ea | sufficient |
Indicātīvus perfectum
| ego | suffēcī |
| tū | suffēcistī |
| is / ea / id | suffēcit |
| nōs | suffēcimus |
| vōs | suffēcistis |
| eī / eae / ea | suffēcērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | suffēceram |
| tū | suffēcerās |
| is / ea / id | suffēcerat |
| nōs | suffēcerāmus |
| vōs | suffēcerātis |
| eī / eae / ea | suffēcerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | suffēcerō |
| tū | suffēceris |
| is / ea / id | suffēcerit |
| nōs | suffēcerimus |
| vōs | suffēceritis |
| eī / eae / ea | suffēcerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sufficiam |
| tū | sufficiās |
| is / ea / id | sufficiat |
| nōs | sufficiāmus |
| vōs | sufficiātis |
| eī / eae / ea | sufficiant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sufficerem |
| tū | sufficerēs |
| is / ea / id | sufficeret |
| nōs | sufficerēmus |
| vōs | sufficerētis |
| eī / eae / ea | sufficerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | suffēcerim |
| tū | suffēcerīs |
| is / ea / id | suffēcerit |
| nōs | suffēcerīmus |
| vōs | suffēcerītis |
| eī / eae / ea | suffēcerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | suffēcissem |
| tū | suffēcissēs |
| is / ea / id | suffēcisset |
| nōs | suffēcissēmus |
| vōs | suffēcissētis |
| eī / eae / ea | suffēcissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | suffice |
| vōs | sufficite |
Imperātīvus futūrum
| tū | sufficitō |
| is / ea / id | sufficitō |
| vōs | sufficitōte |
| eī / eae / ea | sufficiuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sufficere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suffēcisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suffectūrum esse |
Participium praesēns
| — | sufficiēns |
Participium futūrum
| — | suffectūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sufficiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | sufficiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sufficiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sufficiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | suffectum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | suffectū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sufficior |
| tū | sufficeris |
| is / ea / id | sufficitur |
| nōs | sufficimur |
| vōs | sufficiminī |
| eī / eae / ea | sufficiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sufficiēbar |
| tū | sufficiēbāris |
| is / ea / id | sufficiēbātur |
| nōs | sufficiēbāmur |
| vōs | sufficiēbāminī |
| eī / eae / ea | sufficiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sufficiar |
| tū | sufficiēris |
| is / ea / id | sufficiētur |
| nōs | sufficiēmur |
| vōs | sufficiēminī |
| eī / eae / ea | sufficientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sufficiar |
| tū | sufficiāris |
| is / ea / id | sufficiātur |
| nōs | sufficiāmur |
| vōs | sufficiāminī |
| eī / eae / ea | sufficiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sufficerer |
| tū | sufficerēris |
| is / ea / id | sufficerētur |
| nōs | sufficerēmur |
| vōs | sufficerēminī |
| eī / eae / ea | sufficerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sufficere |
| vōs | sufficiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sufficitor |
| is / ea / id | sufficitor |
| eī / eae / ea | sufficiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sufficī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | suffectum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | suffectum īrī |
Participium perfectum
| — | suffectus |
Participium futūrum
| — | sufficiendus |