Conjugation of subsortior
[sʊpˈsɔr.ti.ɔr]to choose by lot as a substitute Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | subsortior |
| tū | subsortīris |
| is / ea / id | subsortītur |
| nōs | subsortīmur |
| vōs | subsortīminī |
| eī / eae / ea | subsortiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | subsortiēbar |
| tū | subsortiēbāris |
| is / ea / id | subsortiēbātur |
| nōs | subsortiēbāmur |
| vōs | subsortiēbāminī |
| eī / eae / ea | subsortiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | subsortiar |
| tū | subsortiēris |
| is / ea / id | subsortiētur |
| nōs | subsortiēmur |
| vōs | subsortiēminī |
| eī / eae / ea | subsortientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | subsortiar |
| tū | subsortiāris |
| is / ea / id | subsortiātur |
| nōs | subsortiāmur |
| vōs | subsortiāminī |
| eī / eae / ea | subsortiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | subsortīrer |
| tū | subsortīrēris |
| is / ea / id | subsortīrētur |
| nōs | subsortīrēmur |
| vōs | subsortīrēminī |
| eī / eae / ea | subsortīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | subsortīre |
| vōs | subsortīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | subsortītor |
| is / ea / id | subsortītor |
| eī / eae / ea | subsortiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | subsortīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | subsortītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | subsortītūrum esse |
Participium praesēns
| — | subsortiēns |
Participium futūrum
| — | subsortītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | subsortiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | subsortiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | subsortiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | subsortiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | subsortītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | subsortītū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | subsortiendus |