Conjugation of sublino
/[ˈsʊb.lɪ.noː]/in the phrase "sublinere ōs alicui": to befool someone, bamboozle, cheat (from the practice of smearing the face of a sleeping person (cf. Nonius 45, 21)) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sublinō |
| tū | sublinis |
| is / ea / id | sublinit |
| nōs | sublinimus |
| vōs | sublinitis |
| eī / eae / ea | sublinunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sublinēbam |
| tū | sublinēbās |
| is / ea / id | sublinēbat |
| nōs | sublinēbāmus |
| vōs | sublinēbātis |
| eī / eae / ea | sublinēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | sublinam |
| tū | sublinēs |
| is / ea / id | sublinet |
| nōs | sublinēmus |
| vōs | sublinētis |
| eī / eae / ea | sublinent |
Indicātīvus perfectum
| ego | sublēvī |
| tū | sublēvistī |
| is / ea / id | sublēvit |
| nōs | sublēvimus |
| vōs | sublēvistis |
| eī / eae / ea | sublēvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | sublēveram |
| tū | sublēverās |
| is / ea / id | sublēverat |
| nōs | sublēverāmus |
| vōs | sublēverātis |
| eī / eae / ea | sublēverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | sublēverō |
| tū | sublēveris |
| is / ea / id | sublēverit |
| nōs | sublēverimus |
| vōs | sublēveritis |
| eī / eae / ea | sublēverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sublinam |
| tū | sublinās |
| is / ea / id | sublinat |
| nōs | sublināmus |
| vōs | sublinātis |
| eī / eae / ea | sublinant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sublinerem |
| tū | sublinerēs |
| is / ea / id | sublineret |
| nōs | sublinerēmus |
| vōs | sublinerētis |
| eī / eae / ea | sublinerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | sublēverim |
| tū | sublēverīs |
| is / ea / id | sublēverit |
| nōs | sublēverīmus |
| vōs | sublēverītis |
| eī / eae / ea | sublēverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | sublēvissem |
| tū | sublēvissēs |
| is / ea / id | sublēvisset |
| nōs | sublēvissēmus |
| vōs | sublēvissētis |
| eī / eae / ea | sublēvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | subline |
| vōs | sublinite |
Imperātīvus futūrum
| tū | sublinitō |
| is / ea / id | sublinitō |
| vōs | sublinitōte |
| eī / eae / ea | sublinuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sublinere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sublēvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sublitūrum esse |
Participium praesēns
| — | sublinēns |
Participium futūrum
| — | sublitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sublinendī |
Gerundium (datīvus)
| — | sublinendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sublinendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sublinendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | sublitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | sublitū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sublinor |
| tū | sublineris |
| is / ea / id | sublinitur |
| nōs | sublinimur |
| vōs | subliniminī |
| eī / eae / ea | sublinuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sublinēbar |
| tū | sublinēbāris |
| is / ea / id | sublinēbātur |
| nōs | sublinēbāmur |
| vōs | sublinēbāminī |
| eī / eae / ea | sublinēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sublinar |
| tū | sublinēris |
| is / ea / id | sublinētur |
| nōs | sublinēmur |
| vōs | sublinēminī |
| eī / eae / ea | sublinentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sublinar |
| tū | sublināris |
| is / ea / id | sublinātur |
| nōs | sublināmur |
| vōs | sublināminī |
| eī / eae / ea | sublinantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sublinerer |
| tū | sublinerēris |
| is / ea / id | sublinerētur |
| nōs | sublinerēmur |
| vōs | sublinerēminī |
| eī / eae / ea | sublinerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sublinere |
| vōs | subliniminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sublinitor |
| is / ea / id | sublinitor |
| eī / eae / ea | sublinuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sublinī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sublitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sublitum īrī |
Participium perfectum
| — | sublitus |
Participium futūrum
| — | sublinendus |