Conjugation of subdubito
/[sʊbˈdʊ.bɪ.toː]/to be somewhat doubtful or undecided; to hesitate a little Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | subdubitō |
| tū | subdubitās |
| is / ea / id | subdubitat |
| nōs | subdubitāmus |
| vōs | subdubitātis |
| eī / eae / ea | subdubitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | subdubitābam |
| tū | subdubitābās |
| is / ea / id | subdubitābat |
| nōs | subdubitābāmus |
| vōs | subdubitābātis |
| eī / eae / ea | subdubitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | subdubitābō |
| tū | subdubitābis |
| is / ea / id | subdubitābit |
| nōs | subdubitābimus |
| vōs | subdubitābitis |
| eī / eae / ea | subdubitābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | subdubitem |
| tū | subdubitēs |
| is / ea / id | subdubitet |
| nōs | subdubitēmus |
| vōs | subdubitētis |
| eī / eae / ea | subdubitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | subdubitārem |
| tū | subdubitārēs |
| is / ea / id | subdubitāret |
| nōs | subdubitārēmus |
| vōs | subdubitārētis |
| eī / eae / ea | subdubitārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | subdubitā |
| vōs | subdubitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | subdubitātō |
| is / ea / id | subdubitātō |
| vōs | subdubitātōte |
| eī / eae / ea | subdubitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | subdubitāre |
Participium praesēns
| — | subdubitāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | subdubitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | subdubitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | subdubitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | subdubitandō |