Conjugation of simulo
[ˈsɪ.mʊ.ɫoː]to make like, simulate, imitate, copy, represent Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | simulō |
| tū | simulās |
| is / ea / id | simulat |
| nōs | simulāmus |
| vōs | simulātis |
| eī / eae / ea | simulant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | simulābam |
| tū | simulābās |
| is / ea / id | simulābat |
| nōs | simulābāmus |
| vōs | simulābātis |
| eī / eae / ea | simulābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | simulābō |
| tū | simulābis |
| is / ea / id | simulābit |
| nōs | simulābimus |
| vōs | simulābitis |
| eī / eae / ea | simulābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | simulāvī |
| tū | simulāvistī |
| is / ea / id | simulāvit |
| nōs | simulāvimus |
| vōs | simulāvistis |
| eī / eae / ea | simulāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | simulāveram |
| tū | simulāverās |
| is / ea / id | simulāverat |
| nōs | simulāverāmus |
| vōs | simulāverātis |
| eī / eae / ea | simulāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | simulāverō |
| tū | simulāveris |
| is / ea / id | simulāverit |
| nōs | simulāverimus |
| vōs | simulāveritis |
| eī / eae / ea | simulāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | simulem |
| tū | simulēs |
| is / ea / id | simulet |
| nōs | simulēmus |
| vōs | simulētis |
| eī / eae / ea | simulent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | simulārem |
| tū | simulārēs |
| is / ea / id | simulāret |
| nōs | simulārēmus |
| vōs | simulārētis |
| eī / eae / ea | simulārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | simulāverim |
| tū | simulāverīs |
| is / ea / id | simulāverit |
| nōs | simulāverīmus |
| vōs | simulāverītis |
| eī / eae / ea | simulāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | simulāvissem |
| tū | simulāvissēs |
| is / ea / id | simulāvisset |
| nōs | simulāvissēmus |
| vōs | simulāvissētis |
| eī / eae / ea | simulāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | simulā |
| vōs | simulāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | simulātō |
| is / ea / id | simulātō |
| vōs | simulātōte |
| eī / eae / ea | simulantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | simulāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | simulāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | simulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | simulāns |
Participium futūrum
| — | simulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | simulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | simulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | simulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | simulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | simulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | simulātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | simulor |
| tū | simulāris |
| is / ea / id | simulātur |
| nōs | simulāmur |
| vōs | simulāminī |
| eī / eae / ea | simulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | simulābar |
| tū | simulābāris |
| is / ea / id | simulābātur |
| nōs | simulābāmur |
| vōs | simulābāminī |
| eī / eae / ea | simulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | simulābor |
| tū | simulāberis |
| is / ea / id | simulābitur |
| nōs | simulābimur |
| vōs | simulābiminī |
| eī / eae / ea | simulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | simuler |
| tū | simulēris |
| is / ea / id | simulētur |
| nōs | simulēmur |
| vōs | simulēminī |
| eī / eae / ea | simulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | simulārer |
| tū | simulārēris |
| is / ea / id | simulārētur |
| nōs | simulārēmur |
| vōs | simulārēminī |
| eī / eae / ea | simulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | simulāre |
| vōs | simulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | simulātor |
| is / ea / id | simulātor |
| eī / eae / ea | simulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | simulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | simulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | simulātum īrī |
Participium perfectum
| — | simulātus |
Participium futūrum
| — | simulandus |