Conjugation of sermocinor
[sɛrˈmoː.kɪ.nɔr]to talk, parley, converse, commune, discourse Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sermōcinor |
| tū | sermōcināris |
| is / ea / id | sermōcinātur |
| nōs | sermōcināmur |
| vōs | sermōcināminī |
| eī / eae / ea | sermōcinantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sermōcinābar |
| tū | sermōcinābāris |
| is / ea / id | sermōcinābātur |
| nōs | sermōcinābāmur |
| vōs | sermōcinābāminī |
| eī / eae / ea | sermōcinābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sermōcinābor |
| tū | sermōcināberis |
| is / ea / id | sermōcinābitur |
| nōs | sermōcinābimur |
| vōs | sermōcinābiminī |
| eī / eae / ea | sermōcinābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sermōciner |
| tū | sermōcinēris |
| is / ea / id | sermōcinētur |
| nōs | sermōcinēmur |
| vōs | sermōcinēminī |
| eī / eae / ea | sermōcinentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sermōcinārer |
| tū | sermōcinārēris |
| is / ea / id | sermōcinārētur |
| nōs | sermōcinārēmur |
| vōs | sermōcinārēminī |
| eī / eae / ea | sermōcinārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sermōcināre |
| vōs | sermōcināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sermōcinātor |
| is / ea / id | sermōcinātor |
| eī / eae / ea | sermōcinantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sermōcinārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sermōcinātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sermōcinātūrum esse |
Participium praesēns
| — | sermōcināns |
Participium futūrum
| — | sermōcinātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sermōcinandī |
Gerundium (datīvus)
| — | sermōcinandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sermōcinandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sermōcinandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | sermōcinātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | sermōcinātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | sermōcinandus |