Conjugation of scitor
[ˈskiː.tɔr]second/third-person singular future passive imperative of sciō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | scītor |
| tū | scītāris |
| is / ea / id | scītātur |
| nōs | scītāmur |
| vōs | scītāminī |
| eī / eae / ea | scītantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | scītābar |
| tū | scītābāris |
| is / ea / id | scītābātur |
| nōs | scītābāmur |
| vōs | scītābāminī |
| eī / eae / ea | scītābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | scītābor |
| tū | scītāberis |
| is / ea / id | scītābitur |
| nōs | scītābimur |
| vōs | scītābiminī |
| eī / eae / ea | scītābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | scīter |
| tū | scītēris |
| is / ea / id | scītētur |
| nōs | scītēmur |
| vōs | scītēminī |
| eī / eae / ea | scītentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | scītārer |
| tū | scītārēris |
| is / ea / id | scītārētur |
| nōs | scītārēmur |
| vōs | scītārēminī |
| eī / eae / ea | scītārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | scītāre |
| vōs | scītāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | scītātor |
| is / ea / id | scītātor |
| eī / eae / ea | scītantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | scītārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | scītātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | scītātūrum esse |
Participium praesēns
| — | scītāns |
Participium futūrum
| — | scītātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | scītandī |
Gerundium (datīvus)
| — | scītandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | scītandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | scītandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | scītātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | scītātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | scītandus |