Conjugation of sciscitor
[ˈskiːs.kɪ.tɔr]second/third-person singular future passive imperative of scīscō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | scīscitor |
| tū | scīscitāris |
| is / ea / id | scīscitātur |
| nōs | scīscitāmur |
| vōs | scīscitāminī |
| eī / eae / ea | scīscitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | scīscitābar |
| tū | scīscitābāris |
| is / ea / id | scīscitābātur |
| nōs | scīscitābāmur |
| vōs | scīscitābāminī |
| eī / eae / ea | scīscitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | scīscitābor |
| tū | scīscitāberis |
| is / ea / id | scīscitābitur |
| nōs | scīscitābimur |
| vōs | scīscitābiminī |
| eī / eae / ea | scīscitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | scīsciter |
| tū | scīscitēris |
| is / ea / id | scīscitētur |
| nōs | scīscitēmur |
| vōs | scīscitēminī |
| eī / eae / ea | scīscitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | scīscitārer |
| tū | scīscitārēris |
| is / ea / id | scīscitārētur |
| nōs | scīscitārēmur |
| vōs | scīscitārēminī |
| eī / eae / ea | scīscitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | scīscitāre |
| vōs | scīscitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | scīscitātor |
| is / ea / id | scīscitātor |
| eī / eae / ea | scīscitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | scīscitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | scīscitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | scīscitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | scīscitāns |
Participium futūrum
| — | scīscitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | scīscitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | scīscitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | scīscitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | scīscitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | scīscitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | scīscitātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | scīscitandus |