Conjugation of savior
[ˈsaː.wi.ɔr]A person who saves someone, rescues another from harm. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | sāvior |
| tū | sāviāris |
| is / ea / id | sāviātur |
| nōs | sāviāmur |
| vōs | sāviāminī |
| eī / eae / ea | sāviantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | sāviābar |
| tū | sāviābāris |
| is / ea / id | sāviābātur |
| nōs | sāviābāmur |
| vōs | sāviābāminī |
| eī / eae / ea | sāviābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | sāviābor |
| tū | sāviāberis |
| is / ea / id | sāviābitur |
| nōs | sāviābimur |
| vōs | sāviābiminī |
| eī / eae / ea | sāviābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | sāvier |
| tū | sāviēris |
| is / ea / id | sāviētur |
| nōs | sāviēmur |
| vōs | sāviēminī |
| eī / eae / ea | sāvientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | sāviārer |
| tū | sāviārēris |
| is / ea / id | sāviārētur |
| nōs | sāviārēmur |
| vōs | sāviārēminī |
| eī / eae / ea | sāviārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | sāviāre |
| vōs | sāviāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | sāviātor |
| is / ea / id | sāviātor |
| eī / eae / ea | sāviantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | sāviārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | sāviātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | sāviātūrum esse |
Participium praesēns
| — | sāviāns |
Participium futūrum
| — | sāviātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | sāviandī |
Gerundium (datīvus)
| — | sāviandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | sāviandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | sāviandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | sāviātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | sāviātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | sāviandus |