Conjugation of ricto
[ˈrɪk.toː]masculine/neuter dative/ablative singular of rictus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | rictō |
| tū | rictās |
| is / ea / id | rictat |
| nōs | rictāmus |
| vōs | rictātis |
| eī / eae / ea | rictant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | rictābam |
| tū | rictābās |
| is / ea / id | rictābat |
| nōs | rictābāmus |
| vōs | rictābātis |
| eī / eae / ea | rictābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | rictābō |
| tū | rictābis |
| is / ea / id | rictābit |
| nōs | rictābimus |
| vōs | rictābitis |
| eī / eae / ea | rictābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | rictem |
| tū | rictēs |
| is / ea / id | rictet |
| nōs | rictēmus |
| vōs | rictētis |
| eī / eae / ea | rictent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | rictārem |
| tū | rictārēs |
| is / ea / id | rictāret |
| nōs | rictārēmus |
| vōs | rictārētis |
| eī / eae / ea | rictārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | rictā |
| vōs | rictāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | rictātō |
| is / ea / id | rictātō |
| vōs | rictātōte |
| eī / eae / ea | rictantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | rictāre |
Participium praesēns
| — | rictāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | rictandī |
Gerundium (datīvus)
| — | rictandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | rictandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | rictandō |