Conjugation of resecro
[ˈrɛ.sɛ.kroː]to repeat a solemn appeal to, implore again Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | resecrō |
| tū | resecrās |
| is / ea / id | resecrat |
| nōs | resecrāmus |
| vōs | resecrātis |
| eī / eae / ea | resecrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | resecrābam |
| tū | resecrābās |
| is / ea / id | resecrābat |
| nōs | resecrābāmus |
| vōs | resecrābātis |
| eī / eae / ea | resecrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | resecrābō |
| tū | resecrābis |
| is / ea / id | resecrābit |
| nōs | resecrābimus |
| vōs | resecrābitis |
| eī / eae / ea | resecrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | resecrāvī |
| tū | resecrāvistī |
| is / ea / id | resecrāvit |
| nōs | resecrāvimus |
| vōs | resecrāvistis |
| eī / eae / ea | resecrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | resecrāveram |
| tū | resecrāverās |
| is / ea / id | resecrāverat |
| nōs | resecrāverāmus |
| vōs | resecrāverātis |
| eī / eae / ea | resecrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | resecrāverō |
| tū | resecrāveris |
| is / ea / id | resecrāverit |
| nōs | resecrāverimus |
| vōs | resecrāveritis |
| eī / eae / ea | resecrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | resecrem |
| tū | resecrēs |
| is / ea / id | resecret |
| nōs | resecrēmus |
| vōs | resecrētis |
| eī / eae / ea | resecrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | resecrārem |
| tū | resecrārēs |
| is / ea / id | resecrāret |
| nōs | resecrārēmus |
| vōs | resecrārētis |
| eī / eae / ea | resecrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | resecrāverim |
| tū | resecrāverīs |
| is / ea / id | resecrāverit |
| nōs | resecrāverīmus |
| vōs | resecrāverītis |
| eī / eae / ea | resecrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | resecrāvissem |
| tū | resecrāvissēs |
| is / ea / id | resecrāvisset |
| nōs | resecrāvissēmus |
| vōs | resecrāvissētis |
| eī / eae / ea | resecrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | resecrā |
| vōs | resecrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | resecrātō |
| is / ea / id | resecrātō |
| vōs | resecrātōte |
| eī / eae / ea | resecrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | resecrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | resecrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | resecrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | resecrāns |
Participium futūrum
| — | resecrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | resecrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | resecrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | resecrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | resecrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | resecrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | resecrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | resecror |
| tū | resecrāris |
| is / ea / id | resecrātur |
| nōs | resecrāmur |
| vōs | resecrāminī |
| eī / eae / ea | resecrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | resecrābar |
| tū | resecrābāris |
| is / ea / id | resecrābātur |
| nōs | resecrābāmur |
| vōs | resecrābāminī |
| eī / eae / ea | resecrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | resecrābor |
| tū | resecrāberis |
| is / ea / id | resecrābitur |
| nōs | resecrābimur |
| vōs | resecrābiminī |
| eī / eae / ea | resecrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | resecrer |
| tū | resecrēris |
| is / ea / id | resecrētur |
| nōs | resecrēmur |
| vōs | resecrēminī |
| eī / eae / ea | resecrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | resecrārer |
| tū | resecrārēris |
| is / ea / id | resecrārētur |
| nōs | resecrārēmur |
| vōs | resecrārēminī |
| eī / eae / ea | resecrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | resecrāre |
| vōs | resecrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | resecrātor |
| is / ea / id | resecrātor |
| eī / eae / ea | resecrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | resecrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | resecrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | resecrātum īrī |
Participium perfectum
| — | resecrātus |
Participium futūrum
| — | resecrandus |