Conjugation of refuto
[rɛˈfuː.toː]Equivalent to 'Refute': Troisième personne du singulier du présent de l’indicatif de réfuter. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | refūtō |
| tū | refūtās |
| is / ea / id | refūtat |
| nōs | refūtāmus |
| vōs | refūtātis |
| eī / eae / ea | refūtant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | refūtābam |
| tū | refūtābās |
| is / ea / id | refūtābat |
| nōs | refūtābāmus |
| vōs | refūtābātis |
| eī / eae / ea | refūtābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | refūtābō |
| tū | refūtābis |
| is / ea / id | refūtābit |
| nōs | refūtābimus |
| vōs | refūtābitis |
| eī / eae / ea | refūtābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | refūtāvī |
| tū | refūtāvistī |
| is / ea / id | refūtāvit |
| nōs | refūtāvimus |
| vōs | refūtāvistis |
| eī / eae / ea | refūtāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | refūtāveram |
| tū | refūtāverās |
| is / ea / id | refūtāverat |
| nōs | refūtāverāmus |
| vōs | refūtāverātis |
| eī / eae / ea | refūtāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | refūtāverō |
| tū | refūtāveris |
| is / ea / id | refūtāverit |
| nōs | refūtāverimus |
| vōs | refūtāveritis |
| eī / eae / ea | refūtāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | refūtem |
| tū | refūtēs |
| is / ea / id | refūtet |
| nōs | refūtēmus |
| vōs | refūtētis |
| eī / eae / ea | refūtent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | refūtārem |
| tū | refūtārēs |
| is / ea / id | refūtāret |
| nōs | refūtārēmus |
| vōs | refūtārētis |
| eī / eae / ea | refūtārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | refūtāverim |
| tū | refūtāverīs |
| is / ea / id | refūtāverit |
| nōs | refūtāverīmus |
| vōs | refūtāverītis |
| eī / eae / ea | refūtāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | refūtāvissem |
| tū | refūtāvissēs |
| is / ea / id | refūtāvisset |
| nōs | refūtāvissēmus |
| vōs | refūtāvissētis |
| eī / eae / ea | refūtāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | refūtā |
| vōs | refūtāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | refūtātō |
| is / ea / id | refūtātō |
| vōs | refūtātōte |
| eī / eae / ea | refūtantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | refūtāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | refūtāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | refūtātūrum esse |
Participium praesēns
| — | refūtāns |
Participium futūrum
| — | refūtātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | refūtandī |
Gerundium (datīvus)
| — | refūtandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | refūtandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | refūtandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | refūtātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | refūtātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | refūtor |
| tū | refūtāris |
| is / ea / id | refūtātur |
| nōs | refūtāmur |
| vōs | refūtāminī |
| eī / eae / ea | refūtantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | refūtābar |
| tū | refūtābāris |
| is / ea / id | refūtābātur |
| nōs | refūtābāmur |
| vōs | refūtābāminī |
| eī / eae / ea | refūtābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | refūtābor |
| tū | refūtāberis |
| is / ea / id | refūtābitur |
| nōs | refūtābimur |
| vōs | refūtābiminī |
| eī / eae / ea | refūtābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | refūter |
| tū | refūtēris |
| is / ea / id | refūtētur |
| nōs | refūtēmur |
| vōs | refūtēminī |
| eī / eae / ea | refūtentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | refūtārer |
| tū | refūtārēris |
| is / ea / id | refūtārētur |
| nōs | refūtārēmur |
| vōs | refūtārēminī |
| eī / eae / ea | refūtārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | refūtāre |
| vōs | refūtāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | refūtātor |
| is / ea / id | refūtātor |
| eī / eae / ea | refūtantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | refūtārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | refūtātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | refūtātum īrī |
Participium perfectum
| — | refūtātus |
Participium futūrum
| — | refūtandus |