Conjugation of prodico
[proːˈdiː.koː]to say, fix or appoint beforehand; to give notice Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | prōdīcō |
| tū | prōdīcis |
| is / ea / id | prōdīcit |
| nōs | prōdīcimus |
| vōs | prōdīcitis |
| eī / eae / ea | prōdīcunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | prōdīcēbam |
| tū | prōdīcēbās |
| is / ea / id | prōdīcēbat |
| nōs | prōdīcēbāmus |
| vōs | prōdīcēbātis |
| eī / eae / ea | prōdīcēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | prōdīcam |
| tū | prōdīcēs |
| is / ea / id | prōdīcet |
| nōs | prōdīcēmus |
| vōs | prōdīcētis |
| eī / eae / ea | prōdīcent |
Indicātīvus perfectum
| ego | prōdīxī |
| tū | prōdīxistī |
| is / ea / id | prōdīxit |
| nōs | prōdīximus |
| vōs | prōdīxistis |
| eī / eae / ea | prōdīxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | prōdīxeram |
| tū | prōdīxerās |
| is / ea / id | prōdīxerat |
| nōs | prōdīxerāmus |
| vōs | prōdīxerātis |
| eī / eae / ea | prōdīxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | prōdīxerō |
| tū | prōdīxeris |
| is / ea / id | prōdīxerit |
| nōs | prōdīxerimus |
| vōs | prōdīxeritis |
| eī / eae / ea | prōdīxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | prōdīcam |
| tū | prōdīcās |
| is / ea / id | prōdīcat |
| nōs | prōdīcāmus |
| vōs | prōdīcātis |
| eī / eae / ea | prōdīcant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | prōdīcerem |
| tū | prōdīcerēs |
| is / ea / id | prōdīceret |
| nōs | prōdīcerēmus |
| vōs | prōdīcerētis |
| eī / eae / ea | prōdīcerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | prōdīxerim |
| tū | prōdīxerīs |
| is / ea / id | prōdīxerit |
| nōs | prōdīxerīmus |
| vōs | prōdīxerītis |
| eī / eae / ea | prōdīxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | prōdīxissem |
| tū | prōdīxissēs |
| is / ea / id | prōdīxisset |
| nōs | prōdīxissēmus |
| vōs | prōdīxissētis |
| eī / eae / ea | prōdīxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | prōdīc |
| vōs | prōdīcite |
Imperātīvus futūrum
| tū | prōdīcitō |
| is / ea / id | prōdīcitō |
| vōs | prōdīcitōte |
| eī / eae / ea | prōdīcuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | prōdīcere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | prōdīxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | prōdictūrum esse |
Participium praesēns
| — | prōdīcēns |
Participium futūrum
| — | prōdictūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | prōdīcendī |
Gerundium (datīvus)
| — | prōdīcendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | prōdīcendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | prōdīcendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | prōdictum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | prōdictū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | prōdīcor |
| tū | prōdīceris |
| is / ea / id | prōdīcitur |
| nōs | prōdīcimur |
| vōs | prōdīciminī |
| eī / eae / ea | prōdīcuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | prōdīcēbar |
| tū | prōdīcēbāris |
| is / ea / id | prōdīcēbātur |
| nōs | prōdīcēbāmur |
| vōs | prōdīcēbāminī |
| eī / eae / ea | prōdīcēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | prōdīcar |
| tū | prōdīcēris |
| is / ea / id | prōdīcētur |
| nōs | prōdīcēmur |
| vōs | prōdīcēminī |
| eī / eae / ea | prōdīcentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | prōdīcar |
| tū | prōdīcāris |
| is / ea / id | prōdīcātur |
| nōs | prōdīcāmur |
| vōs | prōdīcāminī |
| eī / eae / ea | prōdīcantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | prōdīcerer |
| tū | prōdīcerēris |
| is / ea / id | prōdīcerētur |
| nōs | prōdīcerēmur |
| vōs | prōdīcerēminī |
| eī / eae / ea | prōdīcerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | prōdīcere |
| vōs | prōdīciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | prōdīcitor |
| is / ea / id | prōdīcitor |
| eī / eae / ea | prōdīcuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | prōdīcī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | prōdictum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | prōdictum īrī |
Participium perfectum
| — | prōdictus |
Participium futūrum
| — | prōdīcendus |