Conjugation of proclamo
[proːˈkɫaː.moː]to call or cry out, vociferate; proclaim, declare Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | prōclāmō |
| tū | prōclāmās |
| is / ea / id | prōclāmat |
| nōs | prōclāmāmus |
| vōs | prōclāmātis |
| eī / eae / ea | prōclāmant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | prōclāmābam |
| tū | prōclāmābās |
| is / ea / id | prōclāmābat |
| nōs | prōclāmābāmus |
| vōs | prōclāmābātis |
| eī / eae / ea | prōclāmābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | prōclāmābō |
| tū | prōclāmābis |
| is / ea / id | prōclāmābit |
| nōs | prōclāmābimus |
| vōs | prōclāmābitis |
| eī / eae / ea | prōclāmābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | prōclāmāvī |
| tū | prōclāmāvistī |
| is / ea / id | prōclāmāvit |
| nōs | prōclāmāvimus |
| vōs | prōclāmāvistis |
| eī / eae / ea | prōclāmāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | prōclāmāveram |
| tū | prōclāmāverās |
| is / ea / id | prōclāmāverat |
| nōs | prōclāmāverāmus |
| vōs | prōclāmāverātis |
| eī / eae / ea | prōclāmāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | prōclāmāverō |
| tū | prōclāmāveris |
| is / ea / id | prōclāmāverit |
| nōs | prōclāmāverimus |
| vōs | prōclāmāveritis |
| eī / eae / ea | prōclāmāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | prōclāmem |
| tū | prōclāmēs |
| is / ea / id | prōclāmet |
| nōs | prōclāmēmus |
| vōs | prōclāmētis |
| eī / eae / ea | prōclāment |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | prōclāmārem |
| tū | prōclāmārēs |
| is / ea / id | prōclāmāret |
| nōs | prōclāmārēmus |
| vōs | prōclāmārētis |
| eī / eae / ea | prōclāmārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | prōclāmāverim |
| tū | prōclāmāverīs |
| is / ea / id | prōclāmāverit |
| nōs | prōclāmāverīmus |
| vōs | prōclāmāverītis |
| eī / eae / ea | prōclāmāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | prōclāmāvissem |
| tū | prōclāmāvissēs |
| is / ea / id | prōclāmāvisset |
| nōs | prōclāmāvissēmus |
| vōs | prōclāmāvissētis |
| eī / eae / ea | prōclāmāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | prōclāmā |
| vōs | prōclāmāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | prōclāmātō |
| is / ea / id | prōclāmātō |
| vōs | prōclāmātōte |
| eī / eae / ea | prōclāmantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | prōclāmāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | prōclāmāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | prōclāmātūrum esse |
Participium praesēns
| — | prōclāmāns |
Participium futūrum
| — | prōclāmātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | prōclāmandī |
Gerundium (datīvus)
| — | prōclāmandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | prōclāmandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | prōclāmandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | prōclāmātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | prōclāmātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | prōclāmor |
| tū | prōclāmāris |
| is / ea / id | prōclāmātur |
| nōs | prōclāmāmur |
| vōs | prōclāmāminī |
| eī / eae / ea | prōclāmantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | prōclāmābar |
| tū | prōclāmābāris |
| is / ea / id | prōclāmābātur |
| nōs | prōclāmābāmur |
| vōs | prōclāmābāminī |
| eī / eae / ea | prōclāmābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | prōclāmābor |
| tū | prōclāmāberis |
| is / ea / id | prōclāmābitur |
| nōs | prōclāmābimur |
| vōs | prōclāmābiminī |
| eī / eae / ea | prōclāmābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | prōclāmer |
| tū | prōclāmēris |
| is / ea / id | prōclāmētur |
| nōs | prōclāmēmur |
| vōs | prōclāmēminī |
| eī / eae / ea | prōclāmentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | prōclāmārer |
| tū | prōclāmārēris |
| is / ea / id | prōclāmārētur |
| nōs | prōclāmārēmur |
| vōs | prōclāmārēminī |
| eī / eae / ea | prōclāmārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | prōclāmāre |
| vōs | prōclāmāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | prōclāmātor |
| is / ea / id | prōclāmātor |
| eī / eae / ea | prōclāmantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | prōclāmārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | prōclāmātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | prōclāmātum īrī |
Participium perfectum
| — | prōclāmātus |
Participium futūrum
| — | prōclāmandus |