Conjugation of praetento
[prae̯ˈtɛn.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of praetentus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | praetentō |
| tū | praetentās |
| is / ea / id | praetentat |
| nōs | praetentāmus |
| vōs | praetentātis |
| eī / eae / ea | praetentant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | praetentābam |
| tū | praetentābās |
| is / ea / id | praetentābat |
| nōs | praetentābāmus |
| vōs | praetentābātis |
| eī / eae / ea | praetentābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | praetentābō |
| tū | praetentābis |
| is / ea / id | praetentābit |
| nōs | praetentābimus |
| vōs | praetentābitis |
| eī / eae / ea | praetentābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | praetentāvī |
| tū | praetentāvistī |
| is / ea / id | praetentāvit |
| nōs | praetentāvimus |
| vōs | praetentāvistis |
| eī / eae / ea | praetentāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | praetentāveram |
| tū | praetentāverās |
| is / ea / id | praetentāverat |
| nōs | praetentāverāmus |
| vōs | praetentāverātis |
| eī / eae / ea | praetentāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | praetentāverō |
| tū | praetentāveris |
| is / ea / id | praetentāverit |
| nōs | praetentāverimus |
| vōs | praetentāveritis |
| eī / eae / ea | praetentāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | praetentem |
| tū | praetentēs |
| is / ea / id | praetentet |
| nōs | praetentēmus |
| vōs | praetentētis |
| eī / eae / ea | praetentent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | praetentārem |
| tū | praetentārēs |
| is / ea / id | praetentāret |
| nōs | praetentārēmus |
| vōs | praetentārētis |
| eī / eae / ea | praetentārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | praetentāverim |
| tū | praetentāverīs |
| is / ea / id | praetentāverit |
| nōs | praetentāverīmus |
| vōs | praetentāverītis |
| eī / eae / ea | praetentāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | praetentāvissem |
| tū | praetentāvissēs |
| is / ea / id | praetentāvisset |
| nōs | praetentāvissēmus |
| vōs | praetentāvissētis |
| eī / eae / ea | praetentāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | praetentā |
| vōs | praetentāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | praetentātō |
| is / ea / id | praetentātō |
| vōs | praetentātōte |
| eī / eae / ea | praetentantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | praetentāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | praetentāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | praetentātūrum esse |
Participium praesēns
| — | praetentāns |
Participium futūrum
| — | praetentātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | praetentandī |
Gerundium (datīvus)
| — | praetentandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | praetentandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | praetentandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | praetentātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | praetentātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | praetentor |
| tū | praetentāris |
| is / ea / id | praetentātur |
| nōs | praetentāmur |
| vōs | praetentāminī |
| eī / eae / ea | praetentantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | praetentābar |
| tū | praetentābāris |
| is / ea / id | praetentābātur |
| nōs | praetentābāmur |
| vōs | praetentābāminī |
| eī / eae / ea | praetentābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | praetentābor |
| tū | praetentāberis |
| is / ea / id | praetentābitur |
| nōs | praetentābimur |
| vōs | praetentābiminī |
| eī / eae / ea | praetentābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | praetenter |
| tū | praetentēris |
| is / ea / id | praetentētur |
| nōs | praetentēmur |
| vōs | praetentēminī |
| eī / eae / ea | praetententur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | praetentārer |
| tū | praetentārēris |
| is / ea / id | praetentārētur |
| nōs | praetentārēmur |
| vōs | praetentārēminī |
| eī / eae / ea | praetentārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | praetentāre |
| vōs | praetentāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | praetentātor |
| is / ea / id | praetentātor |
| eī / eae / ea | praetentantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | praetentārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | praetentātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | praetentātum īrī |
Participium perfectum
| — | praetentātus |
Participium futūrum
| — | praetentandus |