Conjugation of praemunio
[prae̯ˈmuː.ni.oː]to condition the minds of an audience before a speech (as an orator), to reinforce one's rhetorical fortifications, guard against counterargument, strengthen one's argument Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | praemūniō |
| tū | praemūnīs |
| is / ea / id | praemūnit |
| nōs | praemūnīmus |
| vōs | praemūnītis |
| eī / eae / ea | praemūniunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | praemūniēbam |
| tū | praemūniēbās |
| is / ea / id | praemūniēbat |
| nōs | praemūniēbāmus |
| vōs | praemūniēbātis |
| eī / eae / ea | praemūniēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | praemūniam |
| tū | praemūniēs |
| is / ea / id | praemūniet |
| nōs | praemūniēmus |
| vōs | praemūniētis |
| eī / eae / ea | praemūnient |
Indicātīvus perfectum
| ego | praemūnīvī |
| tū | praemūnīvistī |
| is / ea / id | praemūnīvit |
| nōs | praemūnīvimus |
| vōs | praemūnīvistis |
| eī / eae / ea | praemūnīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | praemūnīveram |
| tū | praemūnīverās |
| is / ea / id | praemūnīverat |
| nōs | praemūnīverāmus |
| vōs | praemūnīverātis |
| eī / eae / ea | praemūnīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | praemūnīverō |
| tū | praemūnīveris |
| is / ea / id | praemūnīverit |
| nōs | praemūnīverimus |
| vōs | praemūnīveritis |
| eī / eae / ea | praemūnīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | praemūniam |
| tū | praemūniās |
| is / ea / id | praemūniat |
| nōs | praemūniāmus |
| vōs | praemūniātis |
| eī / eae / ea | praemūniant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | praemūnīrem |
| tū | praemūnīrēs |
| is / ea / id | praemūnīret |
| nōs | praemūnīrēmus |
| vōs | praemūnīrētis |
| eī / eae / ea | praemūnīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | praemūnīverim |
| tū | praemūnīverīs |
| is / ea / id | praemūnīverit |
| nōs | praemūnīverīmus |
| vōs | praemūnīverītis |
| eī / eae / ea | praemūnīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | praemūnīvissem |
| tū | praemūnīvissēs |
| is / ea / id | praemūnīvisset |
| nōs | praemūnīvissēmus |
| vōs | praemūnīvissētis |
| eī / eae / ea | praemūnīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | praemūnī |
| vōs | praemūnīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | praemūnītō |
| is / ea / id | praemūnītō |
| vōs | praemūnītōte |
| eī / eae / ea | praemūniuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | praemūnīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | praemūnīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | praemūnītūrum esse |
Participium praesēns
| — | praemūniēns |
Participium futūrum
| — | praemūnītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | praemūniendī |
Gerundium (datīvus)
| — | praemūniendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | praemūniendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | praemūniendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | praemūnītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | praemūnītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | praemūnior |
| tū | praemūnīris |
| is / ea / id | praemūnītur |
| nōs | praemūnīmur |
| vōs | praemūnīminī |
| eī / eae / ea | praemūniuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | praemūniēbar |
| tū | praemūniēbāris |
| is / ea / id | praemūniēbātur |
| nōs | praemūniēbāmur |
| vōs | praemūniēbāminī |
| eī / eae / ea | praemūniēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | praemūniar |
| tū | praemūniēris |
| is / ea / id | praemūniētur |
| nōs | praemūniēmur |
| vōs | praemūniēminī |
| eī / eae / ea | praemūnientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | praemūniar |
| tū | praemūniāris |
| is / ea / id | praemūniātur |
| nōs | praemūniāmur |
| vōs | praemūniāminī |
| eī / eae / ea | praemūniantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | praemūnīrer |
| tū | praemūnīrēris |
| is / ea / id | praemūnīrētur |
| nōs | praemūnīrēmur |
| vōs | praemūnīrēminī |
| eī / eae / ea | praemūnīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | praemūnīre |
| vōs | praemūnīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | praemūnītor |
| is / ea / id | praemūnītor |
| eī / eae / ea | praemūniuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | praemūnīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | praemūnītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | praemūnītum īrī |
Participium perfectum
| — | praemūnītus |
Participium futūrum
| — | praemūniendus |