Conjugation of praemeditor
[prae̯ˈmɛ.dɪ.tɔr]to muse or deliberate beforehand; to premeditate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | praemeditor |
| tū | praemeditāris |
| is / ea / id | praemeditātur |
| nōs | praemeditāmur |
| vōs | praemeditāminī |
| eī / eae / ea | praemeditantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | praemeditābar |
| tū | praemeditābāris |
| is / ea / id | praemeditābātur |
| nōs | praemeditābāmur |
| vōs | praemeditābāminī |
| eī / eae / ea | praemeditābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | praemeditābor |
| tū | praemeditāberis |
| is / ea / id | praemeditābitur |
| nōs | praemeditābimur |
| vōs | praemeditābiminī |
| eī / eae / ea | praemeditābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | praemediter |
| tū | praemeditēris |
| is / ea / id | praemeditētur |
| nōs | praemeditēmur |
| vōs | praemeditēminī |
| eī / eae / ea | praemeditentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | praemeditārer |
| tū | praemeditārēris |
| is / ea / id | praemeditārētur |
| nōs | praemeditārēmur |
| vōs | praemeditārēminī |
| eī / eae / ea | praemeditārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | praemeditāre |
| vōs | praemeditāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | praemeditātor |
| is / ea / id | praemeditātor |
| eī / eae / ea | praemeditantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | praemeditārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | praemeditātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | praemeditātūrum esse |
Participium praesēns
| — | praemeditāns |
Participium futūrum
| — | praemeditātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | praemeditandī |
Gerundium (datīvus)
| — | praemeditandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | praemeditandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | praemeditandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | praemeditātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | praemeditātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | praemeditandus |