Conjugation of polliceor
[pɔlˈlɪ.ke.ɔr]to bid, offer, present, hold forth Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | polliceor |
| tū | pollicēris |
| is / ea / id | pollicētur |
| nōs | pollicēmur |
| vōs | pollicēminī |
| eī / eae / ea | pollicentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | pollicēbar |
| tū | pollicēbāris |
| is / ea / id | pollicēbātur |
| nōs | pollicēbāmur |
| vōs | pollicēbāminī |
| eī / eae / ea | pollicēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | pollicēbor |
| tū | pollicēberis |
| is / ea / id | pollicēbitur |
| nōs | pollicēbimur |
| vōs | pollicēbiminī |
| eī / eae / ea | pollicēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | pollicear |
| tū | polliceāris |
| is / ea / id | polliceātur |
| nōs | polliceāmur |
| vōs | polliceāminī |
| eī / eae / ea | polliceantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | pollicērer |
| tū | pollicērēris |
| is / ea / id | pollicērētur |
| nōs | pollicērēmur |
| vōs | pollicērēminī |
| eī / eae / ea | pollicērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | pollicēre |
| vōs | pollicēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | pollicētor |
| is / ea / id | pollicētor |
| eī / eae / ea | pollicentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | pollicērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | pollicitum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | pollicitūrum esse |
Participium praesēns
| — | pollicēns |
Participium futūrum
| — | pollicitūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | pollicendī |
Gerundium (datīvus)
| — | pollicendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | pollicendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | pollicendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | pollicitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | pollicitū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | pollicendus |