Conjugation of perspeculor
[pɛrˈspɛ.kʊ.ɫɔr]to examine or explore thoroughly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | perspeculor |
| tū | perspeculāris |
| is / ea / id | perspeculātur |
| nōs | perspeculāmur |
| vōs | perspeculāminī |
| eī / eae / ea | perspeculantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | perspeculābar |
| tū | perspeculābāris |
| is / ea / id | perspeculābātur |
| nōs | perspeculābāmur |
| vōs | perspeculābāminī |
| eī / eae / ea | perspeculābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | perspeculābor |
| tū | perspeculāberis |
| is / ea / id | perspeculābitur |
| nōs | perspeculābimur |
| vōs | perspeculābiminī |
| eī / eae / ea | perspeculābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | perspeculer |
| tū | perspeculēris |
| is / ea / id | perspeculētur |
| nōs | perspeculēmur |
| vōs | perspeculēminī |
| eī / eae / ea | perspeculentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | perspeculārer |
| tū | perspeculārēris |
| is / ea / id | perspeculārētur |
| nōs | perspeculārēmur |
| vōs | perspeculārēminī |
| eī / eae / ea | perspeculārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | perspeculāre |
| vōs | perspeculāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | perspeculātor |
| is / ea / id | perspeculātor |
| eī / eae / ea | perspeculantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | perspeculārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | perspeculātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | perspeculātūrum esse |
Participium praesēns
| — | perspeculāns |
Participium futūrum
| — | perspeculātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | perspeculandī |
Gerundium (datīvus)
| — | perspeculandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | perspeculandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | perspeculandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | perspeculātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | perspeculātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | perspeculandus |