Conjugation of persono
[ˈpɛr.sɔ.noː]to make a sound on a musical instrument, play, sound Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | personō |
| tū | personās |
| is / ea / id | personat |
| nōs | personāmus |
| vōs | personātis |
| eī / eae / ea | personant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | personābam |
| tū | personābās |
| is / ea / id | personābat |
| nōs | personābāmus |
| vōs | personābātis |
| eī / eae / ea | personābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | personābō |
| tū | personābis |
| is / ea / id | personābit |
| nōs | personābimus |
| vōs | personābitis |
| eī / eae / ea | personābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | personuī |
| tū | personuistī |
| is / ea / id | personuit |
| nōs | personuimus |
| vōs | personuistis |
| eī / eae / ea | personuērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | personueram |
| tū | personuerās |
| is / ea / id | personuerat |
| nōs | personuerāmus |
| vōs | personuerātis |
| eī / eae / ea | personuerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | personuerō |
| tū | personueris |
| is / ea / id | personuerit |
| nōs | personuerimus |
| vōs | personueritis |
| eī / eae / ea | personuerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | personem |
| tū | personēs |
| is / ea / id | personet |
| nōs | personēmus |
| vōs | personētis |
| eī / eae / ea | personent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | personārem |
| tū | personārēs |
| is / ea / id | personāret |
| nōs | personārēmus |
| vōs | personārētis |
| eī / eae / ea | personārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | personuerim |
| tū | personuerīs |
| is / ea / id | personuerit |
| nōs | personuerīmus |
| vōs | personuerītis |
| eī / eae / ea | personuerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | personuissem |
| tū | personuissēs |
| is / ea / id | personuisset |
| nōs | personuissēmus |
| vōs | personuissētis |
| eī / eae / ea | personuissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | personā |
| vōs | personāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | personātō |
| is / ea / id | personātō |
| vōs | personātōte |
| eī / eae / ea | personantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | personāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | personuisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | personātūrum esse |
Participium praesēns
| — | personāns |
Participium futūrum
| — | personātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | personandī |
Gerundium (datīvus)
| — | personandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | personandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | personandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | personātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | personātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | personor |
| tū | personāris |
| is / ea / id | personātur |
| nōs | personāmur |
| vōs | personāminī |
| eī / eae / ea | personantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | personābar |
| tū | personābāris |
| is / ea / id | personābātur |
| nōs | personābāmur |
| vōs | personābāminī |
| eī / eae / ea | personābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | personābor |
| tū | personāberis |
| is / ea / id | personābitur |
| nōs | personābimur |
| vōs | personābiminī |
| eī / eae / ea | personābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | personer |
| tū | personēris |
| is / ea / id | personētur |
| nōs | personēmur |
| vōs | personēminī |
| eī / eae / ea | personentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | personārer |
| tū | personārēris |
| is / ea / id | personārētur |
| nōs | personārēmur |
| vōs | personārēminī |
| eī / eae / ea | personārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | personāre |
| vōs | personāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | personātor |
| is / ea / id | personātor |
| eī / eae / ea | personantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | personārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | personātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | personātum īrī |
Participium perfectum
| — | personātus |
Participium futūrum
| — | personandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.