Conjugation of permetior
[pɛrˈmeː.ti.ɔr]to pass or travel through, traverse Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | permētior |
| tū | permētīris |
| is / ea / id | permētītur |
| nōs | permētīmur |
| vōs | permētīminī |
| eī / eae / ea | permētiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | permētiēbar |
| tū | permētiēbāris |
| is / ea / id | permētiēbātur |
| nōs | permētiēbāmur |
| vōs | permētiēbāminī |
| eī / eae / ea | permētiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | permētiar |
| tū | permētiēris |
| is / ea / id | permētiētur |
| nōs | permētiēmur |
| vōs | permētiēminī |
| eī / eae / ea | permētientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | permētiar |
| tū | permētiāris |
| is / ea / id | permētiātur |
| nōs | permētiāmur |
| vōs | permētiāminī |
| eī / eae / ea | permētiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | permētīrer |
| tū | permētīrēris |
| is / ea / id | permētīrētur |
| nōs | permētīrēmur |
| vōs | permētīrēminī |
| eī / eae / ea | permētīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | permētīre |
| vōs | permētīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | permētītor |
| is / ea / id | permētītor |
| eī / eae / ea | permētiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | permētīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | permēnsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | permēnsūrum esse |
Participium praesēns
| — | permētiēns |
Participium futūrum
| — | permēnsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | permētiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | permētiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | permētiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | permētiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | permēnsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | permēnsū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | permētiendus |