Conjugation of perlibet
[ˈpɛr.lɪ.bɛt]to be very pleasing; should like very much Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | perlibet |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | perlibēbat |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | perlibēbit |
Indicātīvus perfectum
| is / ea / id | perlibuit |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | perlibuerat |
Indicātīvus futūrum exāctum
| is / ea / id | perlibuerit |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | perlibeat |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | perlibēret |
Coniūnctīvus perfectum
| is / ea / id | perlibuerit |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | perlibuisset |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | perlibētō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | perlibēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | perlibuisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | perlibitum īre |
Participium praesēns
| — | perlibēns |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | perlibitum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | perlibitū |