Conjugation of pandiculor
[panˈdɪ.kʊ.ɫɔr]Equivalent to 'Stretch': The ability to lengthen when pulled. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | pandiculor |
| tū | pandiculāris |
| is / ea / id | pandiculātur |
| nōs | pandiculāmur |
| vōs | pandiculāminī |
| eī / eae / ea | pandiculantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | pandiculābar |
| tū | pandiculābāris |
| is / ea / id | pandiculābātur |
| nōs | pandiculābāmur |
| vōs | pandiculābāminī |
| eī / eae / ea | pandiculābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | pandiculābor |
| tū | pandiculāberis |
| is / ea / id | pandiculābitur |
| nōs | pandiculābimur |
| vōs | pandiculābiminī |
| eī / eae / ea | pandiculābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | pandiculer |
| tū | pandiculēris |
| is / ea / id | pandiculētur |
| nōs | pandiculēmur |
| vōs | pandiculēminī |
| eī / eae / ea | pandiculentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | pandiculārer |
| tū | pandiculārēris |
| is / ea / id | pandiculārētur |
| nōs | pandiculārēmur |
| vōs | pandiculārēminī |
| eī / eae / ea | pandiculārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | pandiculāre |
| vōs | pandiculāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | pandiculātor |
| is / ea / id | pandiculātor |
| eī / eae / ea | pandiculantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | pandiculārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | pandiculātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | pandiculātūrum esse |
Participium praesēns
| — | pandiculāns |
Participium futūrum
| — | pandiculātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | pandiculandī |
Gerundium (datīvus)
| — | pandiculandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | pandiculandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | pandiculandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | pandiculātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | pandiculātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | pandiculandus |