Conjugation of ostento
[ɔsˈtɛn.toː]to show off, make a boastful display of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ostentō |
| tū | ostentās |
| is / ea / id | ostentat |
| nōs | ostentāmus |
| vōs | ostentātis |
| eī / eae / ea | ostentant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ostentābam |
| tū | ostentābās |
| is / ea / id | ostentābat |
| nōs | ostentābāmus |
| vōs | ostentābātis |
| eī / eae / ea | ostentābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | ostentābō |
| tū | ostentābis |
| is / ea / id | ostentābit |
| nōs | ostentābimus |
| vōs | ostentābitis |
| eī / eae / ea | ostentābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | ostentāvī |
| tū | ostentāvistī |
| is / ea / id | ostentāvit |
| nōs | ostentāvimus |
| vōs | ostentāvistis |
| eī / eae / ea | ostentāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | ostentāveram |
| tū | ostentāverās |
| is / ea / id | ostentāverat |
| nōs | ostentāverāmus |
| vōs | ostentāverātis |
| eī / eae / ea | ostentāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | ostentāverō |
| tū | ostentāveris |
| is / ea / id | ostentāverit |
| nōs | ostentāverimus |
| vōs | ostentāveritis |
| eī / eae / ea | ostentāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ostentem |
| tū | ostentēs |
| is / ea / id | ostentet |
| nōs | ostentēmus |
| vōs | ostentētis |
| eī / eae / ea | ostentent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ostentārem |
| tū | ostentārēs |
| is / ea / id | ostentāret |
| nōs | ostentārēmus |
| vōs | ostentārētis |
| eī / eae / ea | ostentārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | ostentāverim |
| tū | ostentāverīs |
| is / ea / id | ostentāverit |
| nōs | ostentāverīmus |
| vōs | ostentāverītis |
| eī / eae / ea | ostentāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | ostentāvissem |
| tū | ostentāvissēs |
| is / ea / id | ostentāvisset |
| nōs | ostentāvissēmus |
| vōs | ostentāvissētis |
| eī / eae / ea | ostentāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | ostentā |
| vōs | ostentāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | ostentātō |
| is / ea / id | ostentātō |
| vōs | ostentātōte |
| eī / eae / ea | ostentantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ostentāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ostentāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ostentātūrum esse |
Participium praesēns
| — | ostentāns |
Participium futūrum
| — | ostentātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | ostentandī |
Gerundium (datīvus)
| — | ostentandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ostentandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ostentandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ostentātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ostentātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ostentor |
| tū | ostentāris |
| is / ea / id | ostentātur |
| nōs | ostentāmur |
| vōs | ostentāminī |
| eī / eae / ea | ostentantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ostentābar |
| tū | ostentābāris |
| is / ea / id | ostentābātur |
| nōs | ostentābāmur |
| vōs | ostentābāminī |
| eī / eae / ea | ostentābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | ostentābor |
| tū | ostentāberis |
| is / ea / id | ostentābitur |
| nōs | ostentābimur |
| vōs | ostentābiminī |
| eī / eae / ea | ostentābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ostenter |
| tū | ostentēris |
| is / ea / id | ostentētur |
| nōs | ostentēmur |
| vōs | ostentēminī |
| eī / eae / ea | ostententur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ostentārer |
| tū | ostentārēris |
| is / ea / id | ostentārētur |
| nōs | ostentārēmur |
| vōs | ostentārēminī |
| eī / eae / ea | ostentārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | ostentāre |
| vōs | ostentāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | ostentātor |
| is / ea / id | ostentātor |
| eī / eae / ea | ostentantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ostentārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ostentātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ostentātum īrī |
Participium perfectum
| — | ostentātus |
Participium futūrum
| — | ostentandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.