Conjugation of operor
[ˈɔ.pɛ.rɔr]to bestow pains upon a thing; devote oneself to, be engaged in or occupied with a thing Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | operor |
| tū | operāris |
| is / ea / id | operātur |
| nōs | operāmur |
| vōs | operāminī |
| eī / eae / ea | operantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | operābar |
| tū | operābāris |
| is / ea / id | operābātur |
| nōs | operābāmur |
| vōs | operābāminī |
| eī / eae / ea | operābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | operābor |
| tū | operāberis |
| is / ea / id | operābitur |
| nōs | operābimur |
| vōs | operābiminī |
| eī / eae / ea | operābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | operer |
| tū | operēris |
| is / ea / id | operētur |
| nōs | operēmur |
| vōs | operēminī |
| eī / eae / ea | operentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | operārer |
| tū | operārēris |
| is / ea / id | operārētur |
| nōs | operārēmur |
| vōs | operārēminī |
| eī / eae / ea | operārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | operāre |
| vōs | operāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | operātor |
| is / ea / id | operātor |
| eī / eae / ea | operantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | operārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | operātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | operātūrum esse |
Participium praesēns
| — | operāns |
Participium futūrum
| — | operātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | operandī |
Gerundium (datīvus)
| — | operandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | operandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | operandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | operātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | operātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | operandus |