Conjugation of ominor
[ˈoː.mɪ.nɔr]to forebode, presage, prognosticate, augur, predict, prophesy Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ōminor |
| tū | ōmināris |
| is / ea / id | ōminātur |
| nōs | ōmināmur |
| vōs | ōmināminī |
| eī / eae / ea | ōminantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ōminābar |
| tū | ōminābāris |
| is / ea / id | ōminābātur |
| nōs | ōminābāmur |
| vōs | ōminābāminī |
| eī / eae / ea | ōminābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | ōminābor |
| tū | ōmināberis |
| is / ea / id | ōminābitur |
| nōs | ōminābimur |
| vōs | ōminābiminī |
| eī / eae / ea | ōminābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ōminer |
| tū | ōminēris |
| is / ea / id | ōminētur |
| nōs | ōminēmur |
| vōs | ōminēminī |
| eī / eae / ea | ōminentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ōminārer |
| tū | ōminārēris |
| is / ea / id | ōminārētur |
| nōs | ōminārēmur |
| vōs | ōminārēminī |
| eī / eae / ea | ōminārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | ōmināre |
| vōs | ōmināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | ōminātor |
| is / ea / id | ōminātor |
| eī / eae / ea | ōminantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ōminārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ōminātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ōminātūrum esse |
Participium praesēns
| — | ōmināns |
Participium futūrum
| — | ōminātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | ōminandī |
Gerundium (datīvus)
| — | ōminandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ōminandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ōminandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ōminātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ōminātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | ōminandus |