Conjugation of odoror
[ɔˈdoː.rɔr]first-person singular present passive indicative of odōrō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | odōror |
| tū | odōrāris |
| is / ea / id | odōrātur |
| nōs | odōrāmur |
| vōs | odōrāminī |
| eī / eae / ea | odōrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | odōrābar |
| tū | odōrābāris |
| is / ea / id | odōrābātur |
| nōs | odōrābāmur |
| vōs | odōrābāminī |
| eī / eae / ea | odōrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | odōrābor |
| tū | odōrāberis |
| is / ea / id | odōrābitur |
| nōs | odōrābimur |
| vōs | odōrābiminī |
| eī / eae / ea | odōrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | odōrer |
| tū | odōrēris |
| is / ea / id | odōrētur |
| nōs | odōrēmur |
| vōs | odōrēminī |
| eī / eae / ea | odōrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | odōrārer |
| tū | odōrārēris |
| is / ea / id | odōrārētur |
| nōs | odōrārēmur |
| vōs | odōrārēminī |
| eī / eae / ea | odōrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | odōrāre |
| vōs | odōrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | odōrātor |
| is / ea / id | odōrātor |
| eī / eae / ea | odōrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | odōrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | odōrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | odōrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | odōrāns |
Participium futūrum
| — | odōrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | odōrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | odōrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | odōrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | odōrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | odōrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | odōrātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | odōrandus |