Conjugation of occulto
[ɔkˈkʊɫ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of occultus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | occultō |
| tū | occultās |
| is / ea / id | occultat |
| nōs | occultāmus |
| vōs | occultātis |
| eī / eae / ea | occultant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | occultābam |
| tū | occultābās |
| is / ea / id | occultābat |
| nōs | occultābāmus |
| vōs | occultābātis |
| eī / eae / ea | occultābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | occultābō |
| tū | occultābis |
| is / ea / id | occultābit |
| nōs | occultābimus |
| vōs | occultābitis |
| eī / eae / ea | occultābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | occultāvī |
| tū | occultāvistī |
| is / ea / id | occultāvit |
| nōs | occultāvimus |
| vōs | occultāvistis |
| eī / eae / ea | occultāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | occultāveram |
| tū | occultāverās |
| is / ea / id | occultāverat |
| nōs | occultāverāmus |
| vōs | occultāverātis |
| eī / eae / ea | occultāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | occultāverō |
| tū | occultāveris |
| is / ea / id | occultāverit |
| nōs | occultāverimus |
| vōs | occultāveritis |
| eī / eae / ea | occultāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | occultem |
| tū | occultēs |
| is / ea / id | occultet |
| nōs | occultēmus |
| vōs | occultētis |
| eī / eae / ea | occultent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | occultārem |
| tū | occultārēs |
| is / ea / id | occultāret |
| nōs | occultārēmus |
| vōs | occultārētis |
| eī / eae / ea | occultārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | occultāverim |
| tū | occultāverīs |
| is / ea / id | occultāverit |
| nōs | occultāverīmus |
| vōs | occultāverītis |
| eī / eae / ea | occultāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | occultāvissem |
| tū | occultāvissēs |
| is / ea / id | occultāvisset |
| nōs | occultāvissēmus |
| vōs | occultāvissētis |
| eī / eae / ea | occultāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | occultā |
| vōs | occultāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | occultātō |
| is / ea / id | occultātō |
| vōs | occultātōte |
| eī / eae / ea | occultantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | occultāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | occultāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | occultātūrum esse |
Participium praesēns
| — | occultāns |
Participium futūrum
| — | occultātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | occultandī |
Gerundium (datīvus)
| — | occultandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | occultandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | occultandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | occultātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | occultātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | occultor |
| tū | occultāris |
| is / ea / id | occultātur |
| nōs | occultāmur |
| vōs | occultāminī |
| eī / eae / ea | occultantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | occultābar |
| tū | occultābāris |
| is / ea / id | occultābātur |
| nōs | occultābāmur |
| vōs | occultābāminī |
| eī / eae / ea | occultābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | occultābor |
| tū | occultāberis |
| is / ea / id | occultābitur |
| nōs | occultābimur |
| vōs | occultābiminī |
| eī / eae / ea | occultābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | occulter |
| tū | occultēris |
| is / ea / id | occultētur |
| nōs | occultēmur |
| vōs | occultēminī |
| eī / eae / ea | occultentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | occultārer |
| tū | occultārēris |
| is / ea / id | occultārētur |
| nōs | occultārēmur |
| vōs | occultārēminī |
| eī / eae / ea | occultārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | occultāre |
| vōs | occultāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | occultātor |
| is / ea / id | occultātor |
| eī / eae / ea | occultantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | occultārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | occultātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | occultātum īrī |
Participium perfectum
| — | occultātus |
Participium futūrum
| — | occultandus |