Conjugation of occepto
dative/ablative masculine/neuter singular of occeptus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | occeptō |
| tū | occeptās |
| is / ea / id | occeptat |
| nōs | occeptāmus |
| vōs | occeptātis |
| eī / eae / ea | occeptant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | occeptābam |
| tū | occeptābās |
| is / ea / id | occeptābat |
| nōs | occeptābāmus |
| vōs | occeptābātis |
| eī / eae / ea | occeptābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | occeptābō |
| tū | occeptābis |
| is / ea / id | occeptābit |
| nōs | occeptābimus |
| vōs | occeptābitis |
| eī / eae / ea | occeptābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | occeptāvī |
| tū | occeptāvistī |
| is / ea / id | occeptāvit |
| nōs | occeptāvimus |
| vōs | occeptāvistis |
| eī / eae / ea | occeptāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | occeptāveram |
| tū | occeptāverās |
| is / ea / id | occeptāverat |
| nōs | occeptāverāmus |
| vōs | occeptāverātis |
| eī / eae / ea | occeptāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | occeptāverō |
| tū | occeptāveris |
| is / ea / id | occeptāverit |
| nōs | occeptāverimus |
| vōs | occeptāveritis |
| eī / eae / ea | occeptāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | occeptem |
| tū | occeptēs |
| is / ea / id | occeptet |
| nōs | occeptēmus |
| vōs | occeptētis |
| eī / eae / ea | occeptent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | occeptārem |
| tū | occeptārēs |
| is / ea / id | occeptāret |
| nōs | occeptārēmus |
| vōs | occeptārētis |
| eī / eae / ea | occeptārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | occeptāverim |
| tū | occeptāverīs |
| is / ea / id | occeptāverit |
| nōs | occeptāverīmus |
| vōs | occeptāverītis |
| eī / eae / ea | occeptāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | occeptāvissem |
| tū | occeptāvissēs |
| is / ea / id | occeptāvisset |
| nōs | occeptāvissēmus |
| vōs | occeptāvissētis |
| eī / eae / ea | occeptāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | occeptā |
| vōs | occeptāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | occeptātō |
| is / ea / id | occeptātō |
| vōs | occeptātōte |
| eī / eae / ea | occeptantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | occeptāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | occeptāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | occeptātūrum esse |
Participium praesēns
| — | occeptāns |
Participium futūrum
| — | occeptātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | occeptandī |
Gerundium (datīvus)
| — | occeptandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | occeptandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | occeptandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | occeptātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | occeptātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | occeptor |
| tū | occeptāris |
| is / ea / id | occeptātur |
| nōs | occeptāmur |
| vōs | occeptāminī |
| eī / eae / ea | occeptantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | occeptābar |
| tū | occeptābāris |
| is / ea / id | occeptābātur |
| nōs | occeptābāmur |
| vōs | occeptābāminī |
| eī / eae / ea | occeptābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | occeptābor |
| tū | occeptāberis |
| is / ea / id | occeptābitur |
| nōs | occeptābimur |
| vōs | occeptābiminī |
| eī / eae / ea | occeptābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | occepter |
| tū | occeptēris |
| is / ea / id | occeptētur |
| nōs | occeptēmur |
| vōs | occeptēminī |
| eī / eae / ea | occeptentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | occeptārer |
| tū | occeptārēris |
| is / ea / id | occeptārētur |
| nōs | occeptārēmur |
| vōs | occeptārēminī |
| eī / eae / ea | occeptārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | occeptāre |
| vōs | occeptāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | occeptātor |
| is / ea / id | occeptātor |
| eī / eae / ea | occeptantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | occeptārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | occeptātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | occeptātum īrī |
Participium perfectum
| — | occeptātus |
Participium futūrum
| — | occeptandus |